Gāja man jautri – paši jautrākie brīži lai paliek starp mani un Leldi

Nu tā jau ir – nu ir skaisti tie mocīši, čaļi uz baikiem.. bet stāsts šoreiz par mani 

Nekad nebiju domājusi, ka uzsēdīšos un moča un, kur nu vēl pati, tā teikt, pie ragiem. Bet, kā tur bija tai teicienā – nekad nesaki nekad.

Kārtot A kategorijas tiesības man ieteica draugs, pats nokārtojis un pamudināja arī mani. Paslepus bija sameklējis, ka ir tāda meitene Lelde, kas ar mocīšiem ir uz Tu un šeku, reku – vienā dienā jau rakstu e-pastu Leldei, lai sīkāk uzzinātu nianses par teorijas nodarbībām.

Un jau pēc neilga brīža jau sēžu skolas solā – laikam bijām tik kādas 2 vai 3 meitenes nodarbībās, pārējie visi čaļi – jaunāki, vecāki, ar bārdām un bez.. Pašus sīkumus jau vairs neatceros un tas arī nemaz vairs nav svarīgi  – tik atceros, ka ar prieku gāju uz teorijas nodarbībām, pēc tam ar prieku arī uz Sarkanā krusta nodarbībām un CSDD teorijas eksāmenu. Viss tā smuki čiki piki un gatavs – variet pieteikties braukšanas nodarbībām. No tām gan es baidījos – tas nu ir vārds vietā.

Gāja man jautri – paši jautrākie brīži lai paliek starp mani un Leldi – tā teikt, ko nu citiem lielīsimies 😀

Bet ar pī-pauzēm, pārdomu brīžiem, pastrīdēšanos un tad lielu saņemšanos jau moto braukšanas sezonas beigās CSDD braukšanas eksāmens nokārtots ar pirmo reizi. Todien 9.oktobrī ārā bija tik no rīta kādi +pāris grādi, kad ar Leldes pavadību izbraucām vēl pēdējo braukšanas nodarbību un tad dienas vidū eksāmens 

Viss labi, kas labi beidzās – es priecīga un Lelde arī… man tas bija grūti, tiešām grūti.. bet tas, ko gribu teikt citām – nu, ja nesanāk, paņemiet kādu laiciņu brīvu – neizmetiet domu no galvas, bet mazliet atpūtiniet prātu.. tad saņemieties un gan viss sanāks. Droši vien savu spīta devu atstāja arī tas, ka pazīstami puiši izteicās: “nu kam Tev tās tiesības, nu ko Tu kā meitene uz moča..”. Liels paldies jāsaka arī manam draugam, jo viņš man bija kā otrais instruktors ārpus Leldes apmācību laukuma  – viņš man ļāva pamocīt savu smuko, balto Honda Hornet  sarāja, kad vajadzēja un kad arī nevajadzēja