Man moči jau interesēja bērnībā (tā ap 14 gadiem), kad ar savu labāko draudzeni pa kluso “aizņēmāmies” no viņas vecākā brāļa Deltu un abas matiem plīvojot vizinājāmies pa Mārupes ielām.
2023.gada pavasarī, moto sezonas atklāšanā sēžot vīram aizmugurē pamanīju dāmu bariņu ar piemīlīgiem rozā svārciņiem un nodomāju, cik tas ir forši, kā es tā gribētu, būt starp viņām.
Pasākuma laikā kaut kā ļoti vēroju dāmas uz močiem…eh kā man gribās. Un? Kur ir problēma? Atbraucu mājās, un sameklēju kur ir tās Motomeitenes.lv. Pieteicos pie Leldes uz teoriju.
Pirmā braukšana…..sapratu, ka tā nav nekāda Delta, te viss pa nopietnam. Vai tiešām man to vajag? Man ir bail! No pirmās braukšanas nodarbības es aizgāju ātrāk, jo nobijos….. Vīrs nebija diez ko priecīgs, arī vecākā meita skeptiska uz šo.
Tik vidējā meita mani ļoti atbalstīja un teica, ka es to varu! Tad iestājās spīts? Vai kā es pati smējos 40.gadnieku krīze 😀 Tā bailes nomainīja spīts un vēlme pierādīt vīram, ka es arī varu! Tā nu soli pa solim tiku pie sava A burta.
Esi i laimīga 🙂
Baiba