Un šodien zinu — es esmu ļoti laimīga ar nokārtotu A kategoriju. Un mans pirmais mocītis gaida pavasari kad kopā varēsim doties braucienos.
Par cilvēkiem, ko mēs satiekam savā ceļā un cilvēkiem, kuri mūs iedvesmo kaut tikai ar savu esamību, un palīdz aiziet līdz tam, ko patiesi vēlamies.
31 decembris, 2025
Es ļoti baudu dabu un vēl vairāk, esmu patiesi pārsteigta. Tie pelēkie kalni un akmeņi, tālumā ūdens mirdzums. Mēs tik virzāmies uz augšu.
15 janvāris, 2026
Šis stāsts sākās ar vienu vārdu — “Gribu.”
Satiku savu tikpat spēcīgo “Gribu” draudzeni, un kopā uzdrošinājāmies spert soli nezināmajā. Moto apmācības sākās kā rozā mākonis — ar sajūtu, ka esam īstajā vietā un īstajā laikā.
Teoriju nokārtoju ātri, bet īstais pārbaudījums sākās laukumā. Sev biju apsolījusi — ja būs bail, ja nepatiks, es drīkstu apstāties. Taču notika pretējais.
Katrs treniņš deva arvien vairāk — enerģiju, prieku, smaidu un pārliecību.
Figūras laukumā šķita kā spēle, līdz pienāca brīdis, kad Lelde pateica: “Laiks ielām.” Tajā mirklī. Kā? Es tak to nevarēšu!
Smags motocikls. Ātrums. Satiksme. Un tomēr — es braucu. Ne bez bailēm, bet ar ticību. Braucienu pa braucienam, soli pa solim, līdz ceļš mani aizveda līdz eksāmenam.
Apņemšanās, Leldes atbalsts un ticība manī pārvērta “Gribu” par realitāti.
Un šodien zinu — es esmu ļoti laimīga ar nokārtotu A kategoriju. Un mans pirmais mocītis gaida pavasari kad kopā varēsim doties braucienos.
Ja Tu šaubies — atceries:
“Gribu” ir labākais sākums.
Un Lelde Tev ar to palīdzēs. 
