Arī Lelde ieraugot mani pirms eksāmena teica, ka redz, ka viss būs kārtībā, jo beidzot biju nomierinājusies

Sveiki!

  Mans sapnis par A kategoriju sākās ne pārāk sen, toties ātrumu un tehniku iemīlēju jau agrā bērnībā, kad braukāju tētim līdzi lauku darbos uz traktora. Domas par A kategoriju aizsākās brīdī, kad mamma arvien biežāk sāka stāstīt savus jaunības piedzīvojumus ar Minsku un kad draugs izvizināja ar savu baiku, tad sapratu- no ātruma nebaidos un vēlos atrasties priekšā.

Vēlmi vēl vairāk pastiprināja ikvakara skrējieni pa Rīgu un tieši gar Leldes apmācību laukumu- domāju, kādēļ ne es? Tā pienāca janvāris un nolēmu riskēt un pieteikties uz A2 kategoriju, jo nevēlējos palaist garām izdevību, kad motoskola ir pie pašām mājām un pati vēl pēdējo pusgadu dzīvošu Rīgā, kamēr noslēgšu savas bakalaura studijas. Par skolas izvēli nebija pat domu, zināju, ka vēlos mācīties pie Leldes.

  Tā februāra beigās es jau devos uz teorijas apmācībām, kas vēl vairāk pastiprināja vēlmi vadīt motociklu. Prieks bija par to, ka teorijas apmācībās netika likts uzsvars uz teorētiskām lietām, bet vairāk uz praktiskām no pašu pieredzes. Tā šīs 4h paskrēja vēja ātrumā un jau gaidīju nākamo dienu, kad iegūšu jaunas zināšanas par un ap moto.

Martā nokārtoju CSDD teorētisko eksāmenu, kas īpašas raizes nesagādāja un mēneša beigās devos uz pirmo braukšanas nodarbību.

Uztraukums milzīgs, jo nekad neesmu pati vadījusi moci, bet Lelde visu prata izskaidrot tik precīzi, ka aizbraucu kā lielā un pat nenoslāpu. Jau nākamajā reizē man deva lielāku mocīti ar kuru arī nobraucu visu atlikušo laiku, jo A2 kategorijai lielāku nevajag.

Bija kritieni un viens no tiem ļoti sāpīgs, no kura vēl ilgi saglabāsies rēta uz kājas, bet tas iemācīja NEBREMZĒT AR PRIEKŠĒJĀM BREMZĒM, KAD SAGRIEZTA STŪRE! Uz apmācību laukuma man raizes sagādāja mazā čūska- pirmos 4 konusus apbraucu mierīgi, bet pārējos vairs nespēju.

Pagāja daudz nodarbības līdz atradu īsto ritmu un veidu kā izbraukt čūsku. Pirmā braukšana satiksmē- gāja ļoti lēni, jo baidījos braukt pa bruģi ātrāk, bet jau nākamajā reizē biju pārliecināta par sevi. Vēl kāds lielisks pluss šai pieredzei- pārtraucu baidīties no braukšanas pa Rīgu, jo B kategoriju liku Jelgavā un pašai pa Rīgu sanācis braukāt ļoti maz, bet tagad braucu ļoti droši.

Tad uz veselu mēnesi slimības dēļ nācās pārtraukt nodarbības, bet tad atgriezos ar jaunu gribasspēku.

Csdd eksāmens

 Eksāmens no manis prasīja milzīgu cīņu pašai ar sevi, jo to nācās kārtot 3 reizes, kas uztrauca ne tikai mani, bet arī Leldi, jo uz apmācību laukuma biju pārliecinoša, bet milzīgais uztraukums CSDD laukumā jauca galvu. Pirmajā reizē izkritu figūrā, par kuru biju vispārliecinātākā- „šķēršļa apbraukšana nebremzējot”- trāpīju uz līnijas.

Otrajā reizē uztraukums 3x lielāks un izkritu „stoplīnijā” – abi mēģinājumi pāri līnijai, ko vēl aizvien nespēju saprast. Pārdzīvojums milzīgs, bet nedrīkst padoties. Tā pēc nedēļas devos uz laukumu pēdējo reizi- šoreiz ar pavisam nelielu uztraukumu- laikam jutu, ka būs.

Arī Lelde ieraugot mani pirms eksāmena teica, ka redz, ka viss būs kārtībā, jo beidzot biju nomierinājusies. Un jā- laukums BEIDZOT izdevās un inspektors laida satiksmē, pēc kuras pateica- perfekti, nav kur piesieties! Tā es laimīga devos pie Leldes ar pateicību par visu iemācīto un par milzīgo atbalstu, ko sniedza manās neveiksmēs.

Līdz savam motociklam noteikti vēl nāksies paciesties, bet ceru, ka nākamajā sezonā to iegūšu un savos 23 gados varēšu pārliecinoši pārkārtot braukšanas eksāmenu uz lielo A kategoriju!

Paldies, Lelde, Tu esi lieliska!