Tagad arī es sevi lepni varu saukt par piederīgu moto sabiedrībai

Stāsts par to, kā meitene tika pie A kategorijas.

   Reiz, aplūkojot savu auto vadītājas apliecību, secināju, ka drīz beigsies termiņš un būs jāmaina tiesības. Lai nošautu divus zaķus ar vienu šāvienu, izdomāju, ka jātiek pie jaunas kategorijas, un sāku alfabēta secībā ar A burtu… Bet jokus pie malas, patiesībā viss notika nedaudz savādāk.

   Pirms daudziem gadiem biju izlūgusies brālim iedot izbraukt ar viņa 125cm2 enduro mocīti. Knapi pasniedzu zemi, ar sajūgu nepratu rīkoties, bet braukt iepatikās. Tā kā bija radies stereotips, ka moču lietas vairāk domātas vīriešiem, tad pāris gadus ar savu sapni par A kategoriju neko nedarīju.

   Motosezonas sākumā nejauši uzgāju motomeitenes Leldes mājaslapu. Iepatikās pieeja moču lietām no meitenes skatu punkta, un steidzu pieteikties apmācībām. Ar interesi noklausījos teorētisko apmācību, un entuziasma pilna, bet nedaudz nobijusies, devos uz pirmo braukšanas nodarbību.

Sagaidīja mani vienmēr smaidīgā un ar neizmērojamu pacietību apveltītā Lelde. Nesēdināja mani uzreiz uz lielā moča, un negaidīja no manis dabas dotu talantu, bet pakāpeniski no mazā mocīša pārsēdos uz Hondiņu, un tad jau bija arī kārta Kawasaki.

Samācījusies figūras, uztraukumu atstājusi mācību laukumā, biju gatava doties ielās. Sākotnēji jau sarkanais Fordiņš bija liels palīgs un piesedza mani pie nepieciešamības. Bet atzīsiet, braukt Rīgas ielās pēc noteikumiem un vēl ar moci, tā ir neiespējamā misija. Nācās iemācīties galvu grozīt kā vēja rādītājam.

   Kā jau pierasts Latvijas laikapstākļiem, gan pirmo braukšanu ielās, gan lielu daļu pārējo mācību stundu, neaizmirstamas darīja pērkona lietus gāzes un peļķes Rīgas ielās. Bet nav jau nepiemērotu laikapstākļu, arī braukšanai ar mocīti.

Un kā saukts, lietus bija klāt arī ejot uz braukšanas eksāmenu CSDD. Ar pirmo reizi gan nesanāca pārliecināt bargos instruktorus, ka man var piešķirt A burtiņu, bet nenokāru degunu, un mēģināju vēlreiz.

   Tagad arī es sevi lepni varu saukt par piederīgu moto sabiedrībai. Ja ir patiesa vēlme, tad arī smalka auguma meitene var diezgan raiti tikt pie moča tiesībām. Šobrīd periodiski parādos ielās ar aizlienētiem mocīšiem, bet nākamai sezonai jau noskatīts savējais.

Paldies Leldei un Aldim par pacietību un dalīšanos pieredzē!

Eīna