Esmu ļoti priecīga par to, ka mani māca meitene, jo viņa saprot visu par ko es sūdzos

Sveiki, mani sauc Kristīne un esmu beidzot nobriedusi tam, lai iegūtu motociklista tiesības un kas pats svarīgākais iemācīties braukt ar mocīti.

Pirmais ko darīju, netā sāku meklēt informāciju par skolām, instruktoriem, lasīju citu meiteņu stāstus kā nu kurai ir gājis un tad ieraudzīju Leldes (manas instruktores) mājas lapu motomeitenes.lv, desmit reizes izlasīju visu informāciju, kas bija pieejama mājaslapā un tās tur ir daudz, saņēmos un piezvanīju, man atbildēja jauna, dzīvespriecīga un ļoti atsaucīga meitene, izstāstīja visu no A līdz Z, manas lielākās bailes bija mans augums, jo esmu tikai 1.59cm gara, bet Lelde tajā nesaskatīja šķērsli un jau tuvākajās dienās bija norunāta mana pirmā braukšana.

Uz pirmo lielo notikumu kā man tika viss paskaidrots pa telefonu līdz biju paņēmusi visu nepieciešamo, lai uzsāktu savu Baikera karjeru Iepazināmies ar instruktori, Lelde ir jauna, skaista, smalka meitene, bet ar ļoti stingru un nopietnu pieeju mācību procesam.

Pirmām kārtām tiku saposta pirmajam braucienam, Lelde mani apģērba kā mazu bērniņu, jo tiešām moto ekipējumu redzēju pirmo reizi dzīvē un kur, un kas ir jāģērbj nebija īsti skaidrs.

Nu jau esam pie mocīša seko plašs stāstījums par motociklu, par vadības iekārtām, par to kā un kas ir darāms, kad esmu visu dzirdējusi, pamēģinājusi varu mēģināt uzsākt braukt ar to lielo problēmu nebija, jo tiešām viss tika izstāstīts un parādīts ļoti vienkāršā un saprotamā valodā.

Šobrīd jau esmu tikusi otro reizi uz ielas un manuprāt tas ir tik liels progress pa tik ātru laika brīdi, jo atnākot uz skolu nekad nebiju brauksi ar motociklu.

Motociklu, lai iemācītos vadīt ir daudz jāmācās, jātrenējas un pieejai jābūt ļoti nopietnai, tas nav auto, kas iebuktēsies un varēs braukt tālāk, mocīts kļūdas nepiedod nu mācoties tās kļūdas labo instruktors un ja Tu uzmanīgi klausies un kas pats galvenais ieklausies tad šīs kļūdas var nākošreiz nepieļaut.

Man ir bijuši arī tādi brīži, kad šķiet, ka nekas nesanāk un ka šī doma vispār ir jāmet malā un tad Leldīte kārtīgi sapurina, uzmundrina un atkal ar smaidu sejā jau sēžu uz mocīša.

Esmu ļoti priecīga par to, ka mani māca meitene, jo viņa saprot visu par ko es sūdzos: Smags, rokas nogurst utt. un zina vislabākos padomus ko sniegt, lai atrisinātu dažādus jautājumus.

Novēlu arī pārejām meitenēm tādu instruktori kā ir mūsu Lelde.

Sveiki, tiesības nu ir rokā…

                                              …esmu bezgalīgi laimīga par savu sasniegumu. Nu tagad nedaudz par procesu. Laiks ko veltīju, lai iemācītos braukt un tiktu pie kategorijas bija apmēram mēnesis un nedēļa, kā jau rakstīju iepriekš bija arī asaras. Mana fobija bija “Laipa”, kas daudziem šķiet nieks (nu, principā, tā tas arā ir) bija bailīīīgi, bet ar Leldes atbalstu un profesionālajiem padomiem arī “Laipa” tika pievarēta.

Pirms valsts eksāmena braukšanā Lelde pastāstīja, parādīja, iepazīstināja klātienē ar csdd laukumu, kas bija ļoti svarīgi un lietderīgi, ar laba vēlējumiem “ne puha ne pira” devos rādīt klasi csdd inspektoriem un parādīju ari .

Taisnā ceļā ar jaunajām tiesibām devos pie Leldes, lai varētu sabučot un pateikt lielum, lielo PALDIES;)!!! Mocītis garāžā vēl nav, bet drīz būs, un tikko būs neaizmirsīšu palielīties arī motomeitenes.com

Ja apsver domu par A, A2 kategorijas iegūšanu un galvenais vēlies iemācīties vadīt mocīti, tad silti iesaku piezvanīt Leldei un aprunāties, domāju, ka pēc sarunas vairs nebūs jāapsver doma, bet jāmeklē atbilstošākās botiņas, lai rīt ietu uz pirmo nodarbību.

Vēlu veiksmi, Kristīne!!!