Nodarbības bija dažādas. Gan ar nenormālu laimes sajūtu gan ar paškritiku, stulbām izdarībām un asarām. Bet Lelde katrā manā sabrukumā deva spērienu pa dupsi, lai saņēmos.

Pirms pāris gadiem es kategoriski biju pret motocikliem un kur nu vēl kāpt tam virsū. Pagāja laiks un es sapratu, ka jādzīvo tā lai nebūtu nekas ko nožēlot. Domas bija, bet saņemties nevarēju. Tad mans brālis izteica piedāvājumu iemācīt braukt ar 125cc. Es protams piekritu. Tā nu es uzkāpu uz mocīša un savas neuzmanības pēc ietriecos garāžas sienā, tas bija smieklīgi un sāpīgi vienlaikus. Sapratu ka jāiet mācīties drošākā vidē. Tā nu es nonācu pie Leldes.

Uzsākot maijā apmācības es sev teicu ka nekas ja nesanāks, braukšu ar mazo laumiņu.

Nodarbības bija dažādas. Gan ar nenormālu laimes sajūtu gan ar paškritiku, stulbām izdarībām un asarām. Bet Lelde katrā manā sabrukumā deva spērienu pa dupsi lai saņēmos.

Pēc izbrauciena kopā ar Leldi vēlu vakarā, saulrietā uz 90km/h, es sapratu, ka tas ir mans un stipri nolēmu nokārtot tiesības līdz septembrim.

Neveiksmes bija daudz, bet smieklīgi gadījumi bija vairāk. Es ķiķināju un dziedāju pie sevis gandrīz katru nodarbību.

Katru reizi kad Lelde neskatījās kā izpildu figūras, man viss izdevās, bet tiklīdz Leldes skatiens ir uz mani, es kā pingvīns gar zemi. Tad Lelde slepeni novēroja mani lai es justos brīvāk. Motocikla iestumšana garāžā man arī bija jautra jo domāju apvārdot to lai pats iebrauc, bet nesanāca un stūmu vien pati ar trīcošām kājām.

Tad nu pienāca laiks eksāmenam kuram pieteicos augusta beigās, Lelde man visu izstāstīja un deva ieteikumus kuri man ļoti noderēja.  Beidzot A kabatā,  skrēju uzreiz pie Leldes un no priekiem lecu viņai virsū.

Jau septembrī braucu ar savu hondu cb500f uz darbu katru dienu un pat sanāca piedalīties ar Motomeitenes.lv sezonas noslēgumā. Perfekti:) Motomeitenes.lv -Evija.E