Rudens piedzīvojumi Sicily

2025.

Vējš plīvo matos, kuģis ir ceļā, no visām malām mirguļo pilsētu gaismiņas gan no laternām gan māju logiem. Sajūta, kā… Liekam jaunu filmu iekšā. Debesis ir satumsušas un pilnas ar zvaigznēm, Sicily stāsts var sākties😊.

Mazs brītiņš un mēs esam Sicily. Punči rūc un mums šķiet, ka ir 5dienas vai 6dienas vakars, jāpaskatās kalendārā, patiesi nezinām. Bet pilsētiņa pārpildīta ar dārgiem auto un skaisti ģērbtām dāmām un kungiem. Visi ir izgājuši baudīt burvīgo vakaru, brīvo vakaru, satikt draugus un vienkārši atpūsties pie labas maltītes.

Esam MESINA-Sicily. Mierīgu sirdi, arī mēs, dodamies meklēt vietējās vakariņas. Naktsmājas esmu jau atradusi un rezervējusi, jo mums svarīgi, lai mocīšus var nolikt pagalmā vai garāža, tāpēc tas bieži aizņem ilgāku laiku.

 Arī vakariņu vieta pēc atsauksmēm noskatīta “Mosto wine house”, patiesi, perfekts priekštats par vietējo ēdienu. Cienāja mūs ar vietējiem dzērieniem, prošuto ar meloni, dažādiem sieriem un siltiem ēdieniem. Viss vakariņās bija tik ļooti garšīgs, ka labāk nevarēja vēlēties, laimīgi😊. Un uzreiz pamanījām viesmīlību, ļoti laipni un forši apkalpo un protams, bez jokiem arī neiztika😊.

Ierodoties naktsmājās, atveras milzu vārti, iebraucam lielā pagalmā ar dārzu, kas pildīts olīvkokiem, vīnogām, dažādiem ziediem un skulptūrām. Pretī skrien nama saimnieks, ierāda mums vietu mocīšiem zem jumtiņa, ja nu līšot. Wow, tā tik bija vietiņa, āra terase virs pilsētiņas, kur atkal var lūkoties nebeidzamās pilsētiņu gaismiņās, jūrā un peldošos kuģos.

Saimnieks arī ar humoru, visu izrāda, padalās ar pieredzi un ieteikumiem, jo Sicīliju mīl un ilgi te jau dzīvo. Noteikti liek mums izbaudīt ēdienus un sauli, vēl nosmejot, ka viena nedēļa Sicily, tas nu gan esot nieks😊.

No rīta pamodušies gaumīgajā palikšanas vietā devāmies uz virtuvi. Ļoti stilīga virtuve, ar lielo kafijas aparātu, kā ielas malā, milzu virtuve ar pannām un plītīm, viss, lai izpaustos. Pagatavojām rīta kafiju un devāmies noķert pirmos saules starus, kas jau vijās dārzā caur koku zariem. Jā būs burvīga diena😊.

Bijām palikuši pie MESSINA pilsētas. Kad mocīši sapakoti, laiks doties foršā, līkumainā ceļā līdz “Pineta di Camaro Superiore”. O jā uzbraucām un kārtīgu vēju arī dabūjām, protams, burvīgu skatu arī, pāri pilsētai un kalniem😊.

Tālāk tika uzlikts maršruts pa zemenīti, nevarēja saprast kāpēc gan 80km ir jābrauc 4-6h. Sākumā viss daudzsološi un diezgan braucams, pat forši braucams, tad palika mazliet akmeņaināks, tad vēl mazliet. Viss bija diezgan labi, kamēr taisni un pret kalnu.

Lai Jūs saprastu, atrodamies Sicily, “Riserva Naturale Orientata Fuiumedinisi” parka, mazajos zemes ceļos, kas te ir lieli kalni. Tāpēc vēlāk palika grūti pēc katrām 2minūtēm, jo pilnīgi izskaloti, zemes kalni. Pārāk daudz akmeņu, liels stāvums un gandrīz 360 grādu līkumi.

Lielākās grūtības bija man, jo nespēju motociklu izgriezt tik asā līkumā un uz leju, tik lielā stāvumā, prasījās vietām pielikt kāju, bet kāja, jau man tikai viena knapi līdz zemei sniedzas, šim mocim, šobrīd arī svars pie 260kg. Jo tālāk, jo palika trakāk un bez sienāzīša palīdzības nekā. Iespējams, tas trakums ir pēc lietusgāzēm, jo izskalota zeme, ir vai nu viss ar akmeņiem, kur uz leju moci pat nevar piebremzēt, tas vienkārši slīd, tādā kāpumā, vai rises, kur atliek trāpīt ar riepu un jau moci izrauj no rokām.

Pie spēku izsīkuma pauze, esam tam parkam kaut kur pa vidu, jāsaprot vai varam tik ārā. Bet, tavu neražu, nav zonas. Vienīgais miers bija, ka ir pakas ar ēdienu, ūdens un telts, ja nu, kas var padzīvot kalnos:). Bet nevaru nepadalīties, ka skati bija burvīgi, ja pacēla degunu pāri akmeņiem un ik pa vietiņām ziedēja violeti kalnu krokusiņi😊.

Nonācām mazā krustojumā, ceļš uz priekšu vai ceļš strauji lejā. Ceļš uz priekšu, neko nevar zināt kur aizvedīs, kas tur būs un kā būs. Ceļš strauji lejā, sū…. Dī…., bet tur kaut kur galā ir pilsētiņa un tad tiktu no tā parka ārā.

Tad nu “Acqua Lima” atā un dodamies lejā, strauji no kalna uz SANTA LUCIA del MELA pilsētiņu. Šajā posmā palika labāk, jo satikām jauniešus ar mazajiem krosa mocīšiem, tuvāk ciematam arī kompāniju kuri braukāja ar Džipiņiem un daudz gotiņas. Kad neesi viens, pavisam citas sajūtas šādās situācijās😊, laimīgi uz pieticīgākām zemenītēm, bez kāpumiem un akmeņiem.

Kad tikām jau Pilsētiņās, tad piestājām pēc dzērieniem un nogaršojām, visu krāsu vietējos kaktusu augļus. Jā katram sava garšiņa, bet mums ļoti patika šī eksotika, sēdēšana pie galda bija diezgan klusa, jo satraukums bija pārņēmis mūsu ķermeņus un prātu.

Devāmies uz Piekrastes pilsētu MILAZZO, kura dzīvo uz tādas kā pussalas. Te man šķiet es sajutu to īsto Sicily, viss ar senajām pilīm un mazajās ieliņās, katrai mājiņai citādāks balkoniņš, noteikti sezonā visi rotāti ar augiem un ziediem. Piestājām pie “Castello di Milazzo” un sajutām virs +30 grādiem, pasmaidījām😊, jo vietējie ar baikiem aizlaida šortos un bez cimdiem.

Aizripinājāmies arī līdz tālajam un augstajam stūrītim, “Porto del Paradiso”, te var fantastiski pastaigāties, vienkārši pasēdēt uz soliņa, vai palikt un kempingot. Mūsos ienāca pilnīgs miers, jāpieturas pie krasta līnijas, kāds arī bija sākotnējais plāns😊. Tāpēc no MILAZZO līdz CALAVA, vienkārši baudījām vēju, sauli un Sicily krastu.

Man kartē bija atzīmēta PIRAINO pilsētiņa, nu nez kāpēc, jo kad iebraucām mazajās ieliņās, tad atkal biju pārdomās, kā te samainīties, kā tajā stāvumā izgriezt moci, nu mazā meiteņu panika. Protams arī bija tādas situācijas, kad piespiedies malai un vietējais ar savu mazo auto beržas garām😊, ceri, ka moču somas paliks vietā😊.

Un, kad no pilsētas laukuma tika ieraudzīts baltais balkoniņš “La guardiola”, tad jau saprotams, kāpēc te bija jāiegriežas. Un mmm, tik pasakaina vietiņa, tik burvīgs vakars. Saulīte lēnām iet lejā, paveras plašs skats, kas veido milzu dūmaku, jo horizonts ar acu skatienu nav sasniedzams. Laiks vakara kafijai un maizītei. Tik romantiski, pat ceļazīme ar sirsniņu pa vidu😊.

Ieelpojuši vakara mieru un izbaudījuši skatu, bijām arī atraduši naktsmājas – “La Collina B&B”, kas atrodas SAN GREGORIO ALTO pilsētā. Nedaudz vēl sanāca pabraukt gar krastu, patiesi kaifojot, jo ir patīkami silts un saulains rudens. Ar manāmu nogurumu, tieši pirms saulrieta atradām mūsu villu. Saimniece sagaidīja un piedāvāja mocīšus iebraukt pagalmā aiz vārtiem, visas mantas varējām atstāt verandā😊.

Lieliski, mūsu istabiņai bija balkons un varējām baudīt skaisto saulrietu, mazo ostas skatu un būt laimīgi. Protams mums arī ieteica vietējo restorānu/picēriju, šķiet, ka tas arī bija vienīgais, kas te vēlā sezonā strādā. Gājām izpētīt arī, jo jābauda vietējais, vakara gaitā vietiņa tā pārpildījās, ka viņi nespēja vairs uzņemt viesus. Un apkārtējo galdiņu čalas pārspēja mūsu sarunas😊. Ēdieni bija tik garšīgi, ka nevar vien rimties un gribās visu nobaudīt. Attieksme lieliska un par visiem viesiem, viesmīļi no sirds centās parūpēties.

Hm kaut kā agri, kā putniņiem sanācis pamosties, arī skaistu saullēktu noķeram, burvīgi😊. Noejot uz 1stāvu, saulīte jau mirdz pa visu verandu un mocīši arī mūs gaida. Saimniece kārtīgi parūpējusies un brokastu galds noklāts ar visādiem gardumiem, pat tradicionālā kūka. Visu mums cienā, rāda un stāsta, pasniedz karstu kafiju ar putiņām. Jūtamies lutināti un uzņemti😊

Kad nu viss saēst, tad močus nevar izstumt😊, bet laiks ceļam, tik burvīga diena un rozes tik brīnumaini dārzā smaržo. Šodienas plānā izbraukāties pa laukiem un mazajiem ciematiem, visu  “Parco dei Nebrodi”, apkārtni. Tad nu tā arī notiek, nonākam mazā ciematā, pēc ciemata, satiksme mierīga, bet noslogota.

Tad tiekam ierauti virpulī, mums ieregulē kur nolikt mocīšus, esam nokļuvuši pilsētas rudens svētkos. Ja jau dzīve ievilka, ejam lūkoties. Mums patika, kārtīgs Sicily lauku tirgus, vieni sien sierus, citi grillē desiņas, daži cienā ar vīnu, citi piedāvā kūkas. Skaidrs, ka mēs dažas garšiņas pagaršojām, ļāvāmies arī vietējām lauku bildēm un aktivitātēm😊. Bija te dziedāšana un dejošana, viss kā pienākas.

Pēc tādām lauku dzīrēm aizbraucām pavisam lielos laukos, kur satikām tikai aitiņas un ēzelīšus. Braukšana pilnīgā mierā, satiksmes nebija vispār un ceļi bēdīgi, puse nobrukuši, puse iekrituši. Te nu mocīšu amortizācija, varēja veikt savu darbiņu.

 Un tā pa laukiem, laukiem, līdz iebraucām TORINA pilsētā. Interesants bija fakts, ka mazajās ieliņas atradās, dažādi automātiskie veikaliņi- cigaretēm, pamperiem, tējām, zālēm. Savā ziņa ļoti labi, jo te ir daudz ceļotāju un, ja, kas nepieciešams, iemet naudiņu, uzspied ciparu un prece pieejama. Kā jau zinām Spāņiem un Itāļiem patīk atpūsties pusdienlaikā, bieži no 12:00-16:00, daudzas vietiņas un veikaliņi ir slēgti.

Kādus tik mēs pēc tam vēl līkumus neizbraucām, pat nokļuvām uz pavisam jauniem ceļiem, kur darbiņi nav pabeigti. Satikām vēja ģeneratorus, kuri kārtīgi iegrieza vēju. Nonācām kalnos, atkal augšā un lejā, izmisīgi meklējām, kur kādā pļavā iebraukt pusdienās, bet nekā, visur žogi, visi lauki kādam pieder un darbojas saimniecība. Bet nekas, tik skaisti, ka arī ceļa mala derēja, pusdienas taču tepat moču somās un burvīgs skats uz kalnu aizu😊, tepat blakus pie pleca.

Kad ir paēst, nē pusdienlaika nebūs, laižam tālāk. Tāds interesants nebeidzamais aplis, kalna galā “Labirinto di Atianna Fiumara D’arte”, ja pa ceļam aizbraucām paskatīties. Labākais bija skats no “Panoramica San Salvatore”, no šīs baznīciņas varēja redzēt gan kalnus, gan pļavas, gan jūru, tiešām perfekti. Tālu, tālu redzējām tiltu, pār kuru pēc tam devāmies. Brīnišķīgi bija, ka diena patiesi mierīga, iz lauku dzīves.

Tuvojoties vakaram esam jūras krastā, šķiet tūristu iecienītā pilsētā CEFALU. Te vēl tiek baudīta vasara, dārgas jahtas šūpojas krastos, cilvēki sauļojas pludmalē un čalo pa pilsētu ieliņām😊.

Uz mazu brīdi piestājam pludmalē, lai noķertu sajūtas un izdzertu aukstu limonādi. Atrodam naktsmājas ar pagalmu, te gan iet interesanti ar to sarunāšanu, bet galvenais jau veiksmīgs rezultāts. Esam tuvu gan centram gan pludmalei, tāpēc, hops, hops, moto mantas noliekam, dušiņa un jaunā tēlā, pastaigāties pa promenādi

Izrādījās, ka arī vecpilsētiņa ir tuvu, izgājām mazās ieliņas un daudz, daudz veikaliņus. Te gan rokdarbi, gan vietējā māksla, gan arī dažādi suvenīri. Atgriezāmies promenādē, kur pilns ar Sicily restorāniņiem, izvēlamies un noslēdzam dienu ar viņu garšām.

Ar katru dienu arvien karstāk un karstāka Sicily, saulīte spīd spožāk un spožāk, bez nekādām rūpēm, ka ir NOVEMBRIS. Pamostamies izgulējušies un Saimniece jau viesus aicina brokastīs. Forši iekārtots pagalms pilsētas vidū, ar apelsīnu, citronu un laima kokiem, lai var paslēpties no dienas karstuma. Dārzā mazi galdiņi un krāsaina bāra lete no paletēm, kas šorīt noklāta ar vietējiem gardumiem un rīta kafiju😊.

Paēduši apraugām arī mocīšus, tie arī izgulējušies pagalmā mūs gaida😊. Jauna diena, jauni piedzīvojumi, dodamies prom no CEFU. Ja Esat šajā pilsētā, noteikti iesakām uzkāpt “Rocco di Cefalu”, no šīs klints redzēsiet visu pilsētiņu, piekrasti un kalnus, tikai te ir attiecīgs darba laiks, tam noteikti jāpievērš uzmanība. Šorīt mēs esam ceļā uz PALERMO, Sicily galvaspilsētu.

Atrisinājām INSTA 360 kameras ķibeles, atradām veikalu, kur var nopirkt aizsarg vāciņu, jo pa akmeņiem braucot, iepriekšējais bija dabūjis pamatīgi ciest. Kā arī izjutām lielās pilsētas sastrēgumus un kņadu dienas vidū. Protams, mocīši nokrauti, paši ekipējumā un virs +30.

Aizlīkumojām līdz pilsētas ostai un vēlāk atradām piekrasti, kur piestāt, iedzert atspirdzinošu limonādi. Sēdi zem saulessarga un smaidi, kā cilvēki mierīgi sauļojās, peldas, tāds juks novembris Sicily. Arī draugs suņuks bija klāt un diedelēja mums ko nokosties no maizītes😊. “Mondello Beach”, ļoti pasakaina pludmale ar zaļo ūdeni un baltajām smiltiņām, viss sakārtots priekš atpūtniekiem, skaistas krāsainas laiviņas, perfektas palmiņas😊.

Ja kāds šajā apkārtnē paliek uz vairākām dienām, tad noteikti pastaigu cienītājiem iesaku “Semaforo borbonic dell, EREMITA”, vēsturiska celtne ar burvīgām takām, kalna virsotnē. Šajā apkārtnē ir arī daudz alas un var aiziet līdz akmeņainajam krastam. Iesaku gan piemērotus apavus, neaizmirst ūdeni. Var kalnā vērot brīnišķīgu saulrietu. Pastaiga var ieilgt uz divām dienām, bet ja patīk hike, tad lieliska vieta😊.  Mēs gan šo pastaigu negājām, īpaši +30 un pilnās moto drēbēs.

Bet gar krastu braucot gan piestājām vēl daudz, ļoti skaistos Spotiņos😊. Ja diena tik brīnišķīga un ir brīvdiena, kur gan skriet, pabrauc, pastaigājās, ievelk sauli un krāsas sevī, ķeram momentus😊. Ļoti romantiska Sicily krasta pilsētiņa TERRASINI, sirsniņas uzzīmētas uz sienām un skulptūras uz ielām, pat tūristu pārīši visi rociņas staigā. Gar krastu Promenāde, līdz mīlas parciņam ar LOVE atslēdziņām. Noteikti vietiņa, skaistiem mirkļiem😊.

Kad skaistais krast tika izbraukts, devāmies uz laukiem un kalniem, lai nokļūtu pavisam tālākā vēsturē. Nonācām “Tempio di Segesta” un “Porta a Valley”, un “Teatro of Segesta” dabas muzeja vietā. Te ir liels stāvlaukums, kur dežurē sargi, var droši atstāt auto un motociklu ar mantām. Ieeja apskates objektos par maksu. Lai nokļūtu uz Seno Grieķu amfiteātri ir autobuss, par kuru jūs piemaksājat ieejas biļetes cenai, bet var arī izvēlēties iet kājām.

Apbrīnoju šīs milzu kolonnas un teātrus, kur cilvēki, nenormāli, milzīgus akmeņus vēla un cēla ar virvēm, koku, atsvariem. Kādā būvniecībā palīdzēja ēzelīšu spēks. Stāvot Amfiteātrī un citās šeit palikušajās vēstures ēkās, patiešām sajūti, cik es cilvēciņš esmu maziņa. Pavadījām te diezgan daudz laika, vienīgi pašā dienas karstumā un nedaudz pārkarsām.

Gribējās šīs salas pusei aizbraukt līdz strupceļam, jo pašā tālākajā galā nevar aizbraukt gar krastu. Ieraudzīju kartē vietu “Tannara di Scopello”, te ir pludmale, kafejnīcas un muzejs, kas veltīts Tunča zivju ķeršanai. Šis krasti bija akmeņains, ceļi šķībi, bet man ļoti patika, jo jau mirdzēja vakara saule un mazās ķirzaciņas bija izlīdušas sildīties. Tiešām kādus tik te skatus nenoķērām dzerot “sanpellegrino” ar mandarīnu garšiņu😊, kopā ar rajona kaķīšiem.

Vēl jau nav tumšs un vēl jau ir gaismiņa, tad paripināsimies mazliet un no SCOPELLO aizbraucām uz ERICE, piekrastes pilsētiņu nomainot, pret kalnu pilsētiņu. Ou jā, šie bija labākie līkumi kalnā augšā un jo augstāk, jo labāks skats. Odziņa visam tam, ka saulīte devās uz gulēšanu, brīnišķīga vakara gaisma un krāsas. Neaprakstāms skaistums, saulīte riet, milzīga senā pilsēta, gan sienas, gan ceļi, gan ēkas būvētas no akmens, laternas ar putniņu skulptūrām. Klints malā “Castello de Balio”, protams arī cietums un baznīcas tur pat.

Te es varu teikt īstajā laikā, būt pareizajā vietā, galvu reibinošas, nesaprotamas sajūtas tevi pārņem un ievelk visā. Pilnīgā mierā, līdz tumsai, tiek izstaigātas vecpilsētas ieliņas, parks un apbrīnots ik katrs sīkums. Lejā, tālumā redzam jau pilsētu gaismas- TRAPANI, laikam jau jāmeklē palikšanas vietiņa. Šis bija tik skaists nakts brauciens no kalna, jo aiz katra līkuma mēs ieraudzīja TRAPANI pilsētas gaismiņas, kur aizvijas galvenās ielas, kur ir osta un kur mirdz centrs.

Nokļuvām savā noīrētajā dzīvoklītī, kur es pamanījos piezvanīt pie divām, citām durvīm, meklējot apgaismojumu kāpņu telpā😊. Bet galvenais rezultāts, naktsmājas ir, motocikli pagalmā, var iziet pilsētā. Protams, kur acis rāda un nokļūstam vecpilsētā, meklējot pārtikas veikalu, jo ļoti sagribējās jogurtu😊, gribās un viss. Te tik iespaidīgas ēkas, kā var būt tik šauras ieliņas un tik milzīgas ēkas. Ik pa brīdim jau kāds motorollers mums garām aizdūc, ieraugām interesantas zīmītes uz ielām. Un nodomājam, kāds klusums iestājies, jo, kad mēs iebraucām pilsētā, tad pamatīgi dabūjām izcīnīties cauri sastrēgumiem.

Nevienā veikalā neatradām jogurtu un tas uz kuru gājām, vispār bija cietu, nu tā jau ir itāļi un spāņi, tur uz darbalaiku nepaļausies, kad sezona, kad nav, kad pusdienlaiks, kad vakarā apnika strādāt tik ilgi, tad viss ciet un miers😊. Beigās pie vietējā tirgoņa nopērkam auglīšus un padzerties, nolemjam, ka būs gana un līdz rītam izdzīvosim. Gulēšana arī nebija diez ko klusa, jo lielā pilsētā, lai kurā stāvā, satiksmi var dzirdēt, tā nerimst arī nakts vidū.

TRAPANI pilsētas rīts, pilns saules mirdzuma, un ar dievīgām brokastiņām pie istabas durvīm, svaigi kruasāni, kēksiņi, apelsīnu sula un kafija. Ko gan labāku vēlēties, kā pamosties ar smaidu un sākt dienu ar smaidu😊. Šodien apmeklēsim Sāls ieguves vietas “Museo del Sale”, NUBI, CULCASI un MARINO, pilsētiņu krasti visi ir ar sāls ieguves vietām.

Mēs ierodamies agri, neviena paša cilvēka, tā nu baudījām baltās sāls kaudzītes, to perfektos atspulgus ūdenī, kalnus fonā un dzirnavas tepat blakus. Dažas no šīm vietām ir ļoti attīstītas, te ir ierīkotas gan kafejnīcas, gan viesnīcas, var rīkot pasākumus. Kaut, kas tajā visā mums patika. Varbūt atspulgi, varbūt klusais rīts, varbūt mazie ciemi un miers😊.  Un tā braucot gar krastu arī MARSALA pilsētā var redzēt vairākas sāls ieguves vietas.

Es jau gan esmu vēl ko interesantāku ieraudzījusi, kaut kādas raktuves, uz kurām tak viens pūtiens un esam ar moci klāt. Ja tas ir slēptais dārgakmens un ne kurš katrs dodas, mums vajag to redzēt. Bet jā izlasām, ka uz divām dienām neviena nebūs un ieeja piesakot gidu. Te “Parco dell Cave”, ir īpašs zemes slānis un aug dažādi augi, kam ir nozīme kultūrā. Lai arī neviena nebija, nu ļoti gribējās paskatīties, kas ir tālāk.

Devos dziļāk un sākumā pavadīja tikai mazs satraukums, bet apkārt pilnīgs klusums, tālāk aiz līkuma, jau pretī skrēja 3 rejoši suņi, kas vairs neradīja mieru un omulību, bet bēgt nedrīkst, tad skatos, ka ar vecu auto, tuvojas kāds vīrs. Tā nu interesantā, 3 valodu sarunu salikumā, noskaidroju, ka te kādreiz bijušas kaļķakmens bloku ieguves raktuves, kurām šobrīd ir saimnieki, daba atjaunojas un nekāda rakšana nenotiek. Un suņi ir adoptēti, tāpēc mīl cilvēkus, jo no vientulības, tagad dzīvo pārpilnībā. Ja satiekot saimniekus, tad esot interesanta ekskursija un var pat tikt pie vietējā alus un vīna😊.

Tik kolosāli, ka te atbraucām, šī vieta, senos laikos ir nesusi bagātību pilsētai un karaļiem, bet tagad apbur ar augu un putnu daudzveidību, jo tas ir drošs un neskarts apvidus. Kaļķakmens sienas ir patiesi iespaidīgas un arī izraktās alas ir kaut kāds kosmoss. Tas patiesi ir slēptais dārgums, kas vel vairāk jāsargā mūsdienās, tur mītošo dzīvību dēļ😊

Ļoti interesanti mūsu diena ir sākusies, laiks pilsētai  MAZARA DEL VALLO.  Forši ir tas, ka viss ir tuvu, apskatām vienu vietiņu, uzlec rumakā un jau citur. Te tāda solīda pilsēta un saulīte arī labi silda, nolēmām saģērbties pilsētas drēbēs. Vienkārši paklīdīs pa ieliņām, jo tā citi ceļotāji ir minējuši, ka krāsaini un vasarīgi te Esot.

Patiešām, ieejot mazajās ieliņās daudz veikaliņi, kafejnīciņas. Virs galvām sakarinātas lampas un uz garāžu durvīm daudz, dažādi mākslas darbi, te pat uz sienām ir gleznas un mucas apzīmētas. Milzīgs pilsētas laukums un krāsas ēkām tik zeltainas, viss ieplūst dabā. Šur, tur kādā nostūrī pa aizmirstai vēsturiskai būvei, par ko mums latviešiem prieks, jo šis itāļu un grieķu arhitektūras piesitiens, nav gluži katrā mūsu sētā. Vēljoprojām ielas un žogu malas rotātas ziediem, paņemam mirkli pauzes ar gardu kafiju un maizītēm.

Labi, ka uzņēmām mieru un iestiprinājāmies, tālāk izrādās, mazliet garāks brauciens, dodamies meklēt “S.Maria di Rifesi” baznīciņu Riserva Naturale ORIENTATA monti di apkārtnē. Nu ja un arī ceļš izradījās jautrs. Sākumā asfalts, tad pavisam šaurs asfalts, tad arvien stāvāks, tad tikai no veciem blokiem un drātīm ceļš un tad bezceļš. Tā kā mums patīk, bet pēc pirmās dienas Sicily, ne tās veiksmīgākās pieredzes, piezogas stress, tad vairākas reizes nogriežamies nepareizu, neko, nolemjam izslēgt to navigāciju un braukt, jo izskatās braucams😊, pagaidām😊.

Tad nonākam pie skatu torņa, kurā ir vēlme uzkāpt, bet nē, skatu tornī ir iemājojušas meža bites, tas gan var nelāgi beigties. Tepat no skatu torņa paveras kalns, kurā var tikt, pa pilnīgi stāvu, izbruģētu celiņu, mēģinām, nu mēģinām. Wow superīgs skats, vienkārši pasaka, ekstrēmā uzbraukšana ir devusi apbalvojumu un tagad baudām horizontu.

 Esam “Torretta Avvistamento  antincendio Boschivo Burgi” punktā, gan horizonts, gan kalnu virsotnes ir mūsu acīm atklātas un pats izvēle, pa kuru ceļo dodamies tālāk, jo redzam divus. Izvēle ir izdarīta, izlokamies no skatu laukuma un dodamies, šķiet šobrīd uz leju. Man ļooti patika, manas mīļās lauku zemenītes, putekļi un akmentiņi, paradīze.

Dodoties lejā satiekam zirgus ganāmies savvaļā un ieraugām senās mājiņas, tad noslāpējam motociklus un saklausām zvanus. Lūkojamies, kas tik traki zvana un izrādās, ka kalna mala, nemaz tik daudz nav klāta ar akmeņiem, cik viss pilns ar aitiņām, kuras muzicē😊. Ir kadri, kas neizdziest no atmiņas un šis noteikti būs viens no maniem LOVE, kadriem un atmiņām par SICILY😊.

Tā nu pa līkumu līkumiem, laimē par skaisto dienu un burvīgo dabu esam lejā. Te pa ceļam un uz ceļa satiekam telēnus un vietējos lauksaimniekus, forši visi sveicinās un viens otru iepriecinām ar smaidu. Man ir atzīmēts maziņš Spotiņš, liels apelsīna krāsas krēsls “Panchina Gigante 330-Bivona”, kas jūsos raisīs bērnības atmiņas. Te vēl bija jāpadomā, kā tajā tikt. Ak un maliņā ziedēja mandeļkoks un uz zemes starp akmeņiem kalnu vijolītes, tik kolosāli. Dažreiz patiešām prieciņam nevajag daudz😊.

Tā nu skaisti mēs izbraukājām rezervāta apkārtni un pa daudz, daudz līkumiem un kalniem devāmies tālāk. Aiz pilnīgi katra līkuma mainījās skats, ceļā bija daudz tiltiņi un pļavas, citas vietas apspīdēja saule, citas notumšoja ēna. Kādā pamestā mājas pagalmā piestājām uz launaga pauzīti, jo tiešām, viss kas te prasās ir Pauze, tu ievelc sevī to burvību.

Pabraucām garā VILLAGGIO PERUZZO pilsētai, te ir ļoti, ļoti daudz vēsturisko apskates objektu un Grieķu stila būvēto ēku. Devāmies uz pavisam mierīgu pilsētiņu LICATA.  Domājām, tāda laba piestātne naktsmieram. Nevarējām atrast noskatīto naktsmītni, bet tad aptiekas darbinieks mūs palīdzēja. Saimnieks protams īsts Itālis, atkal bija interesanta vakara saprašanās. Nu šī bija tāda moderna vietiņa, varēja redzēt, ka viņam patīk elektronika. Vārdu sakot Tv ir, burbuļvanna ir, elektriskā zobu birste, gadžeti un apgaismoti spoguļi, skats no balkona uz mocīšiem pagalmā.

Tad gar sētas pusi bridām uz jūru, mūs norēja ciemata suņi un labi, ka tumsā kaut kur neiekritām, bet tas bija taisnākais ceļš uz pilsētu. Nolēmām, ka šodien gan gribam picu😊. Pastaigājāmies gar krastu, ļoti liela osta, varējām ievērtēt dārgas Yahtas, izskatījās, ka kuģošanas sezona tāda mierīgāka, viss pa pusei ieziemots. Tā nemanot jau bijām centra ieliņās, kur ir restorāni, picērijas un saldējumi, cik tik gribās.

Arī čalas te daudz lielākas, kā mūsu klusajā palikšanas nostūrī. Nav ne jausmas kur mēs tur trāpījām, uzņēma jauki, cenas bija fantastiski draudzīgas un picas ļoti garšīgas, man pat uzlika papildus zaļumiņus. Tieši pusstundas čāpojiens līdz naktsmājām, lai var izlocīt picu vēderiņus😊. Katrā ziņā LICATA pilsētiņas laipnība mums sasildīja sirsniņas:). PALDIES!

Hei labrītiņ!!! Vēl mazliet no Sicily ir palicis. Nedaudz aizmiguši no rīta kāpjam uz mocīšiem un dodoties ceļā jau meklējam vietu pauzītei, jo gribās kādu maizīti un kafiju😊. Te nu arī ir un tik skaistas tasītes un krūzītes, ka smaids uzreiz klāt vaigu stūrīšos. MM tas bija vajadzīgs un tagad uz RAGUSA pilsētu, kā es nodēvēju, tiltu pilsētu.

Atradām pilsētā kur mocīšus var nolikt tiem paredzētās stāvvietās. Devāmies staigāt sākumā pāri vienam tiltam, tad pāri otram.

Tikmēr izlasīju, ja ir iespēja jāuzkāpj baznīcas tornī, devāmies meklēt šo baznīcu, jeb katedrāli, “Cattedrale di San Giovanni Battista”, te gan bija jānoziedo mazliet naudiņas, bet tas tiešām nebija daudz vai nu 1,5E vai 2E no cilvēka.

Tāds foršs piedzīvojums, sākumā trepes bija platākas, bet vēlāk tik šauri, ka knapi ar somām izlīdām. Tāpat arī tornī varēja pieskarties visiem milzīgajiem zvaniem, skats bija pasakains, pāri visai pilsētai un arī citām 360 grādos😊.

Pēc Katedrāles apmeklējuma un pastaigas pa ieliņām, aizbraucām arī uz RAGUSA norādītajām skatu vietām, nu ļoti, ļoti labi skati mūsu acīm:).

Te pat blakus MODICA, nu arī pasakaini skati, burvīgas visas pilsētiņas apkārt. Tik brīnišķīgi redzēt iespaidīgas katedrāles, tiltus, pilsētiņas, kas būvētas kā pa pakāpieniem, virs mums zilas debesis un pie horizonta, nebeidzami kalni. Baudas pilns dienas vidus, Sicily turpina mūs iepriecināt.

Ja jau ir saule un zilas debesis, tad noteikti vajag Jūru:). Devāmies uz MARZAMEMI pilsētiņu, vienu no senākajām zvejnieku pilsētiņām Sicily un vienu no mazākajām. Pavisam klusi šobrīd te Novembrī, bet nav jau tā, ka kāds tūrists neiebrauc, nav jau tā, ka viss ir ciet. Tā nu, ar pārējiem pilsētas viesiem, ieslīdam kādā pilsētiņas restorāniņā. Pie mums klāt ir gan oficiants, gan vesela kompānija rižo kaķu😊. Lieliskā kompānijā, padaloties ar pusdienu porciju baudām atpūtu.

Mazliet arī pastaigājāmies gar krastu, te skaisti, dzeltenos toņos izlikti puķupodi gar ēkām un uz ēku sienām izpausta māksla jūras tematikā. Tā jauki un omulīgi, virs pilsētas ieliņām sirsniņu dekori un uz balkoniņiem taurenītis.

Izstaigājušies, pa pusei atpakaļ moto drēbēs, laižam gar krastu uz priekšu, nonākam SYRECUSE pilsētā. Te mēs aizbraucam uz pussaliņu, vai pat pareizāk salu, jo braucām pāri tiltam līdz “Castello Maniace”. Izbraucām tādu goda apli, pa mazajām ieliņām, atkal priecājoties par daudzajiem balkoniņiem ikkatrai mājai.

Šoreiz pēc pastaigas nealkām un izskatījās, ka te briest kāds pasākums, jo daļa ielu bija bloķētas un pārējās veidojās kārtīgs ķīselis.  Tiem, kas kleitiņās jau labi, bet es gan kleitā, gan moto drēbēs, tā, ka tīri, karsti😊. Katrā ziņā, arvien vairāk saprotu, ja te kāds grib braukt pilnīgā mieriņā, mazais Fiatiņš un uz 15dienām, baudīt un baudīt visas šīs ieliņas un pilsētiņas, mīlīgās kafejnīciņas.

Satumstot ieradāmies CATANIA, vienā no lielākajām Sicily pilsētām. Un viss sakrita, ieradāmies ar tumsu, tieši lielākajos sastrēgumos un tieši attālinātajā, obligātajā bērnudārza sapulcē, kur man jāpiedalās. Tad jau vēl tur visādi pigoriņi, bet pēc stundas viss sakārtojās😊.

Te pirms nedēļas viss bija zem ūdens, bet tagad uz ielām ne ziņas ne miņas no plūdiem, bet sastrēgumi un troksnis kā uz Bankokas centra ielām. Nu ko bija mazliet jāiespringst. Vieta kur nolikt mocīšus nav, nosūtīja mūs uz pilsētas garāžu. Piebraucu, nu skaidrs, vienkārši taisni lejā, jānokļūst 2stāvus zem pilsētas. Ja 1majā reizē baidījos, tad tagad tik laidu lejā, kā būs -būs, bet tas stāvums ir katastrofāls, tajās pazemes stāvvietās. Vietējie servisa džeki tik nosmējās par mani un es nodomāju, ja notizlošos, te tak daudz roku, kas palīdzēs, nebija tik traki, nenokritu, vismaz pagaidām, redzēs kā būs, kad jābrauc augšā😊.

Noklausījos savu tālo sapulci no LATVIJAS, tad varēja doties pilsētas izpētē. Mums jau ieteica, kur paēst. Vietējais oficiants piesējās mums ar zirga gaļas steiku, bet godīgi, nu mums galīgi negāja pie sirds, vairs neēdīsim, bet viņiem jau nu baigā delikatese, šāds ēdiens un varen lepni par šiem piedāvājumiem savās, vietējās virtuvēs. Mums patika free un salāti😊. Kā arī izstaigājām pilsētu krustām šķērsām.

Kā jau lielā pilsētā, katrs mēģina izpaust sevi, cits dziedot, cits atrādot dresēto suni, cits savu lielo kaķi, daži zīmē, citi taisa rotaslietas. Tāda ļoti milzīga rosība un dzīvība uz pilsētas ielām CATANIJĀ. Uz ielām jutāmies droši un visur dežurēja policisti, gan ar mašīnām, gan močiem, gan staigāja kājām. Protams par daudzajiem Sicily mafiju stāstiem jau arī cilvēki dzirdējuši, arī mēs, bet paldies, šajā burvīgajā, saulainajā braucienā neko tādu neredzējām un nepiedzīvojām. Un nu jau cik noprotams pavisam uz labo pusi iet ar šo jautājumu.

Lielajā pilsētā dodamies pie miera, lai gan aiz loga viss vēl nemierīgs un nevar zināt, kad mākslinieku darbības rimsies. Bet ticu, ka no rīta būs iestājies miers uz gājēju ielām, bet kas būs ar satiksmi, to rīts rādīs, Ar LABU NAKTI!!!

Miedziņš bija labs un uz ielas no rīta ir skaļi, bet ne jau no cilvēkiem, itāļi taču pīpina vienā laidā, var te aizbraukt, kaut kur vai nē😊.  Mēs pastaigājam mazu gabaliņu meklējot rīta kafiju. Lietiņa, kas skumdina, ir par to, ka viss tik skaists, saulīte spīd, daudz vēsturisku ēku ar iespaidīgu arhitektūru, puķītes zied, bet ir tik daudz atkritumu. Miskastes ir visur uz ielām un uz šosejas, nav starpība vai esi Lielā pilsētā vai lauku ciemos, tas ir skumji, jo sava zeme ir jāmīl, īpaši, ja te ir tik skaisti. Novēlu, lai slinkums un vīnošana nepārņem viņu dabas un dzīves iedoto skaistumu.

Piesēžam tepat uz ielas, pie maza galdiņa, lai pamostos ar rīta kafiju un mīkstu kruasāniņu. Protams, ka par daudz ko varam pasmaidīt un ir forši, ka daudz, kas tiek uztverts viegli, bet vienmēr jau paliek šie mazie, bet. Tā nu te vērojot satiksmi un vietējo rītu, arī paši mēģinām lēnām pamosties.

Pēc mazās rīta pauzītes, nolēmām vēlreiz izstaigāt CATANIJAS ielas. Protams no rīta ir pilnīgs miers un visas mākslinieciskās dvēseles ir devušās pie miera. Satiekam tikai mazliet steidzīgus cilvēkus kuri dodas uz darbu un protams Sauli. Saulīte ir tā, kura katru rītu šajā Sicily braucienā liek pasmaidīt😊. Gribējām arī te tikt vienai baznīciņai uz Jumta, lai palūkotos pāri visai pilsētai, bet tikai no 11:00 atvērts, šoreiz nesanāks.

Devāmies atpakaļ uz palikšanas vietu, tāds interesants hotelītis un arī pārvaldniece😊. Paņēmām lielās somas un tad devāmies līdz močiem, kuri ir gulējuši pazemē. Paspējām vēl 3x apmaldīties 3ielās un ar lielajām somām apiet visu kvartālu😊. Bet beigās jau esam klāt, jāsamaksā par stāvvietu un tad jāmēģina veiksmīgi tikt ārā. Te gan man patika, ka viņi uzpīpina, ja brauc iekšā, jo nu braucot uz augšu ārā ar mocīti, negribētos, kādu satikt.

Tā mēs ar mocīšiem vazājāmies gar krastu un beigās jau ir par karstu, nezinām kur paslēpties, jo cepina virs +32, tāds jauks NOVEMBRIS😊. No CATANIA līdz ACIREALE kartē bija vairāki punkti, kur vērts piestāt. Te bija gan dabīgie baseini, ko izveidojusi jūra un akmeņi, gan skaistas melnas klintis.

Viens no lielākajiem šī krasta objektiem ir “Castello Normano Svevo di Aci Castello”, Pils, kas pilnīgi ieskauta dabā ar melnajām vulkāna radītajām klinšu sienām, jūru apkārt un augiem, kas to ieskauj no visām pusēm. Ieejas biļete ir aptuveni 3E, ja tev ir brītiņš laika, patiesi ir vērts šim objektam, skats no pils ir brīnišķīgs.

Es protams priecājos par šī krasta pilsētas ieliņām, pilnīgi pilnas ar ziediem, smaidu😊.  Pabraukuši vēl uz priekšu, uztaisījām pauzīti “Lungo Mare Acitezza”, tāda maģiska, jūrā mītošu akmeņu vieta ar daudzām mīlīgām kafejnīciņām un skulptūrām gar krastu. Mmm kūciņas, protams, ka pauzīte, kurš gan var atteikties no vietējā gardumiņa😊.

No šejienes pagriežam mocīšus uz augšu, ja jau esam tik tuvu, tad jāuzbrauc “Etna” vulkānā😊. Jo augstāk braucam, jo vēsāks paliek un arvien melnāks un akmeņaināks. Ja lejā bija +32 grādi, saulainajās pilsētiņu ieliņas, tad te piedzīvojam vien +14. Mēs jau vēl neesam augšā, nekāda jau braukāšana savā gaitā tur nebūs, jo var aizbraukt līdz lielajam stāvlaukumam, tālāk pasākums tiek organizēts. Vai tu iznomā mocīti un brauc maksas tūrē, vai ar džipiem, vai celies ar pacēlāju, vai pacēlājs, plus speciālās mašīnas, attiecīgi katrai pozīcijai ir cena.

Mums gan bija šaubas vai vajag ar to pacēlāju laist augšā, bet nu ja jau esot te tikts, nopirks tās biļetes un laižam. Jo augstāk ar pacēlāju braucām, jo vairāk mākoņi bija, vai uzbraucot līdz galam, kas mainīsies, to nevar zināt.

Uzbraucot augšā, nekas nemainījās un kārtīgs mākonis bija apskāvis vulkānu, savā pelēkajā mētelī, neparko nemaz netaisījās to laist vaļā. Tā teikt, šī nebija situācija- Būt pareizajā vietā, pareizajā laikā, bet nekad jau nevar zināt, kas ir pareizi😊. Tā nu izkāpuši no pacēlāja, neko daudz neredzējām, kā savus moto zābakus. Vienojamies, ka nepirksim biļeti, lai ar speciālo mašīnu brauktu vēl augstāk un arī nesam gatavi rāpties kājiņām tur augšā, šodien Nē. Te arī labs vēsumiņš +7grādi.

Nedaudz pataustījuši vulkānu, pataustījuši mākoņus, pagrozījušies vējā, dodamies lejā. Braucot gar krastu, pa lielo ceļu, ik pa laikam var sanākt piestāt, jo te ir arī maksas posmi. Mums steigas nav, pabraucam gan pa lielo ceļu, jo ideāli ir tas, ka šoseja ir augstāk, var apskatīties visu apkārtni, bet ja sagribas gar krastu un mazajās pilsētiņās, tad viens divi nobrauc un esi lejā. Un var iebraukt MC Donaldiņā, ak jā pat Sicily tāds ir un vienu reizi jau var.

Aizbraucām līdz TAORMINA, o jā, šī bija vieta, kurā sajutām, tūristi ir arī Novembrī un daudz, šķita, ka viņi visi ir te. Jāteic, ka arī man šī bija viena no mīļākajām pilsētiņām, tiešām, tiešām skaisti. Tik daudz kafejnīcas, restorāni, veikaliņi, visa tā vecpilsēta, dekori, pilnīgi galva griezās.

Tik skaistas puķes ziedēja un interesanti koki, pasakainas skatu vietas. TAORMINA ir senais Amfiteātris, no tā var redzēt kalnus un Etnas vulkānu. Mēs te laiku uzkavējāmies, skaitījām pakāpienus, ziedus uz balkoniem un tūristu smaidus.

Nemanot saulīte jau sāka laisties lejā, meklējām naktsmājas un mazu gabaliņu vēl devāmies ceļā.

Un kad atskatījāmies atpakaļ, bija perfekts vakars, noķērām mazo momentu, kad saulīte tieši iekrīt Etnas vulkānā. Vakars bija tik silts un tik pasakains😊.

 Apstājāmies arī pie skaista krasta “Spiaggia di Isola Bella”, vakara saules staru apspīdēts un viļņu apskalots. Krasts mazā ielokā ar melnām klintīm uz kurām vēl uzbūvēti dabas muzeji un alas, ļoti interesanta vietiņa.

Ārā jau tumsiņa, tāpēc dodamies uz naktsmājām. Izdodas sarunāt ļoti labu darījumu un arī iedzīt motociklus pie viesnīcas ieejas. Šī ir lielākā viesnīca par visām dienām, bet tiešām ļoti klusa. Lielisku numuriņu mums iedeva, ir gan skats uz terasi, gan baseinu, gan redzam jūru un lielo šoseju.

Tikām arī Helovīnu vakariņās, ak jēziņ, nu tik ēdīs 16 salāti, 8siltie ēdieni, vīns un alus cik sirds vēlās, saldējums un kūkas, visi citi labumi. Vienīgi pēc tam bija Jādomā, kā tikt no Viesnīcas restorāna līdz numuriņam.:). Ļoti garšīgi un daudzveidīgi, ļoti pieņemamā cenā, šķiet 20 nepilni eiro no personas. “Hotel Antares”-ja nu kādam noder un pa ceļam, mums bija pa ceļam un noderēja😊. Nedaudz gan būs jāsaprot, kā tad tagad aizmigt, jo esam pieēdušies vairāk, kā Vinnijs Pūks.

Labrīt, labrīt. Saulīte jau spīd un vagoniņš gar logu braukā. Laiks jaunai dienai, ko nu iesākt, viss jau tik krāsains. Eh atkal jāpako mantas. Un jāizdomā, kā izstumties no pagalma nenokrītot😊. Varētu vēl braukt kalnos, bet varētu arī Sicily apli noslēgt. Labi, tad uz ostu, tieši mierīgi varam paspēt, tad nu pa krastu, vēl noķerot vilnīšus un vēju. Te nemanot jau stāvam ostā, garajā rindā pēc kuģa biļetēm.

Te diezgan ātri viss virzās, biļete ir un esam jau rindā, lai brauktu uz kuģi. Cik skaistā laikā atbraucām, tik skaisti aizbraucam.

Paldies Sicily par garšīgiem ēdieniem un daudz baudiņām. Paldies par kalniem, dabu un līkumiem. Paldies, ka ievedi neceļos un ļāvi arī izkulties. Daudz redzējām, bija par ko pasmaidīt, par ko padomāt, bet ir tikai pozitīvas atmiņas.

Cilvēkiem ir humors, ir laipnība, arī te satikām kādu piktāku vai sarūgušu, visādas dienas jau cilvēkam dzīvē. Bet kopumā sajutām to ne … steigu, mieru, siltumu, citu dzīves ritmu.

Tā nu neplānoti, plānā ir izbraukta Sicily, kas gan var būt par skaistāku rudens piedzīvojumu. Mēs iesakām😊