Motomeitenes.lv ir vieta, kur sapņi piepildās. Nu arī es esmu papildinājusi moto meiteņu rangus ar labākās instruktores – Leldes, palīdzību!
Sapnis par braukšanu ar motocikliem manī ir bijis jau no bērnības un man pat gribētos teikt, ka piedzimu ar šādu mērķi. Manas adrenalīna mīlošās ģimenes dēļ, vienmēr esmu bijusi ieinteresēta moto un auto sportos. Jau no bērnības esmu vizināta uz visa , kam ir riteņi un motors.
Taču, īstais ceļš pretī A kategorijai man sākās pēc ļoti krasām dzīves pārmaiņām, kuru rezultātā sapratu, ka pirmā kārtā ir jārūpējas par sevi, savām interesēm un saviem sapņiem un tikai pēc tam jādomā par citiem. Sapratu, ka nevar vairs ilgāk gaidīt, kā arī dzīves biedrs mudināja un atbalstīja manu lēmumu 2024.gada Janvārī sākt teoriju pie Leldes.
Mācības pie Leldes man bija pats izaicinošākais un neaizmirstamākais piedzīvojums, kāds man līdz šim ir bijis. Bija smaidi, smiekli, asaras, kritieni, sniegs un pat ielas, kas līdz ceļiem applūdušas. Sākums bija pagrūts, pēc pirmās nodarbības likās, ka nekā laba nesanāks, jo esmu ļoti paškritiska. Milzīgs paldies Leldei, ka viņa iedrošināja un pat neļāva iedomāties tādu opciju kā neturpināt. Pie Leldes sapratu, ka vārds “padoties” nepastāv.
Tā kā nodarbības uzsāku marta beigās, trāpīju pat patrenēties laukumā pa pēdējo sniegu , kas bija neaprakstāma pieredze. Nagi piesaluši pie moto stūres, acis pilnas sniega un kājas dreb , jo nedod Dievs, ja saslīdēs kaut kas. Taču, uzreiz sapratu, ka tā ir privilēģija, jo labāk gūt nestandarta pieredzi kontrolētā vidē, Leldes uzraudzībā. Patiesībā, liekas, ka mums kopā bija tik liels nestandarta laikapstākļu diapazons, ka Lelde reāli mani sagatavoja it visam.
Protams, ar mani bija klasiskais stāsts lielākajā daļā nodarbību – kamēr Lelde neskatās, liekas , ka esmu nākošais Valentino Rossi un viss iet uz urrā, kā Lelde paskatās, tā nesanāk nekas. Varu pārliecināti teikt, ka A kategorijas iegūšana bija ne tikai par fiziskajiem treniņiem, bet arī ļoti labi sagatavo un attīsta mentālo spēku. Gribi vai negribi, bet jāstrādā ļoti arī ar savu galvu. Nodarbības attīstija disciplīnu un lika smadzenēm pilnībā savādāk darboties.
Beigās ar Leldi kopā aktīvi pavadīju 6 mēnešus, kam pa vidu bija gan viņas , gan mani atvaļinājumi, svētki un dažādi piedzīvojumi. Kad beidzot pienāca laiks eksāmenam, likās , ka ātrāk nosirmošu, nekā nolikšu , taču šeit atkal mani glāba Leldes dzelzs raksturs un viņas ticība manos spēkos. Pateicoties viņai un manam dzīves biedram tiku pie A kategorijas, diemžēl ne ar pirmo reizi, bet nepadevos līdz sanāca.
Pati biju pārsteigta, ka pēc A kategorijas nokārtošanas, pirmā doma bija – cik žēl, ka vairs netikšos ar Leldi katru nedēļu, laukumā. Tas parāda tikai to, ka Lelde manī atstāja TIK pozitīvu iespaidu, ka nevarēju vairs savu ikdienu iedomāties bez šīs enerģijas un pozitīvisma devas. Taču, kādas durvis aizveras un atveras nākošās. Mūsu piedzīvojumi ar Leldi turpināsies nu jau uz ielām!