1. MOCIS, tāda doma nekad dzīvē nebija ienākusi prātā, vienā jauka dienā sēdēju mājās skatījos facebook un ieraudzīju rakstu Akategorijas.lv un Motomeitenes.lv, un nodomāju, vai tas nebūtu jauki, ka es mācītos moča tiesībām, joka pēc pazvanīju un pieteicos, sākumā domāju, ka tas būs tikai tā, bet beigās sapratu, ka tas bija tas ko es gribēju, jo tagad, esmu ļoti priecīga un droši varu sist sev uz pleca un teikt- MALACIS SIGNIJ……..
2. Sakumā ļoti smējos par to, ka es uzkāpšu uz moci un uzreiz nokritīšu, bet tā nebija… Viss grutākais likās , kā ir iespējam ātrumus pārslēgt ar kājām bet pārējo ar rokām, tad kad uzkāpu uz moci un sāku to mācīties, bija tā pat, kā ar riteni iemācīties braukt. Lielākais prieks ir par to, ka nevienu reizi nenokritu mācību laikā, no tā baidījos viss vairāk. Ja nēbūtu man tādi instruktori kā Lelde un Aldis, nekad dzīvē es to nepaveiktu. Grūtības sagādāja figūru laukums, pārējais gāja tā, kā, tam bija jāiet..
3. Ar Leldi varēja ļoti viegli sadarboties un visu mierīgi izrunāt, gan bez bļaušanas, gan bez pārmetumiem. Visu paskaidroja saprotamā meiteņu valodā, lai nav pēc tam simts jautājumi pretī.
4. Uiiii, eksāmeni, tie sagādāja ļoti daudz pardzīvojumus. Viss gāja ļoti labi, lidz tika izdzirdēti vārdi- ‘Tu vari doties uz eksāmenu’, tad kājas un rokas sāka trīcēt. Eksāmenos gāja ĻOTI, ĻOTI grūti. Gan pēc katra nenokartotā skolas eksāmena, gan valsts eksāmena gāju mājās raudādama un domāju, kapēc vispār to daru. Bet kad pienāca ceturtais valsts eksāmens es sev nosolījos, ja nenolikšu, pārdošu moci un turpināšu nākamo gad, bet tad notika brīnums un es to paveicu, nokārtoju eksāmenu. Pēc tam domāju- bet tas tak nebija nemazs tik grūti.
Ja grib, tad var……
5. Sajūtas, sajūtas ir perfektas. Esmu ļoti priecīga par to ka tagad man ir moča tiesības un pašai savs mocis un protu ar to braukt. Tagad mājās mēs esam divi motobraucēji, un par to vēl vairāk priecājos. Vēl viens prieciņš ir par to, ka draugu lokā esmu vienīga meitene kura ir uzdrošinājusies nokārtot tiesības un skriet līdzi veselam puišu baram ar močiem, ka neatpalieku no viņiem un mēģinu turēt līdzi. Mocis, ar to var ļoti ātri saslimt un nekādi netikt vaļā.