Vai Jūnijs Būtu īstais laiks doties ceļā uz Norvēģiju???  Galvenais, lai ir laiks piedzīvojumiem. Bet par laikapstākļiem, to tikai daba zinās.

Vai Jūnijs Būtu īstais laiks doties ceļā uz Norvēgiju???  Galvenais, lai ir laiks piedzīvojumiem. Bet par laikapstākļiem, to tikai daba zinās. Datums tāds ļoti zīmīgs 13. jūnijs, bet tā nav 5diena😊.

Mocīši gaida zem nojumes ierindā, viss jau sagatavots. Darba durvis nedaudz pievērtas un moto drēbes uzģērbtas. Laiks ceļam.

Dodamies uz Tallinu, kuģosim uz Helsinkiem. Sanāk tāds raibs brauciens, no rīta uzlecam uz mocīšiem izbraucam no Latvijas un pusdienās jau esam Igaunijā. Ar prāmi tāds pavisam maziņš brauciens, tik cik pabaudīt baltos mākonīšus. Un re, jau Helsinki, kur apmetam pāris apļus un maldoties sameklējam nakts vilcienu.

Kā jau teicu raibs brauciens. Tālāk ceļā dosimies ar vilcienu. Mocīšus iebraucam kravas vagonā, kārtīgi nostiprinām un paši dodamies uz nakts vilcienu, kur ir istabiņa ar divstāvīgu gultu. Ceļš kādu laiku aizņems, tāpēc ir vēl daudz laika pastaigāties pa vietējām bodītēm līdz vilciens izbrauks no Helsinkiem uz Rovaniemi Somijas pilsētu.

Pirmā diena paskrēja ceļojot un pārceļoties ar dažādiem transportiem, kas arī ir laba pieredze. Ieteikums, plānot braucienu laicīgi un biļetes pirkt ļoti laicīgi, pāris mēnešus iepriekš, jo noteikti cenas būs daudz labākas. Arī datumus vajag papētīt, ir dienas, kad ir gan kuģis, gan vilciens ļoti dārgi. Savukārt ir dienas, kad abi var iekļauties vienā ciparā. Katrā ziņā šī pārcelšanās ietaupa garlaicīgus, garus kilometrus un jūs pa diennakti jau nokļūstat tik tālu.

Labrīt, manī ir dežavū. Izkāpjam no vilciena un līst, tieši pirms 2 gadiem, šajā pašā vietā, kad devos ceļā ar Natāliju… Motomeiteni, bija tik pat jauki laikapstākļi. Galvenais paliekam pozitīvi😊.

Dodamies iekšā Somijas zemenītēs, gribam izbaudīt dabu. Foršākais ir tas, ka nav tikai taisni, ir pa labi, pa kreisi, augšā un lejā. Tāpat arī lietus, tad ir, tad nav un tā viņš mūs māna😊. Izbraucam KONTONUKKI dabas apkārtni aizlīkumojot līdz LOHINIVI, te satiekam pirmos ziemeļbriežus, kas mielojas vasaras leknajā zālē.

Vasaras saulgriežu laiks ir tik skaists, jo tad pļavas ir tik bagātīgas un tik daudz krāšņu pļavas ziedu😊. Un caur visu lietu, kas mūs samērcējis līdz apenītēm, esam jau KELOTEKEMA. Man ļoti patika šis posms, jo bija gan raktuves, gan šauri koka tiltiņi, gan plati, bija stāvi kalni, bet galvenais, viss pa superīgu zemenīti. Un tu brauc pa meža ceļiem tik griezies tur un griezies šur, vispār nevar saprast, kur esi nokļuvis😊.

Un bez jautrības neiztikt, kaut kur KITILLA apkārtnes purvos, nonācām uz traki sašķembotiem ceļiem, bija ko noņemties, jo knapi motocikla stūri rokās var noturēt, mocis kā nepaklausīgs ērzelis danco uz visām pusēm, akmeņi asi, bail, ka ar riepām viss būs labi. Bet stāsts jau tikai sākās, jo mocītim iedegās rezerves lampiņa benzīnam, te nu esam, ne kuriene un zona ir nulle, nekādu tuvāko uzpildes staciju nevar ienavigēt un kurā virzienā labāk braukt, kas to, lai zina.

Tad nu kaut kur izstigām ārā, jau uz lielāka purva ceļa un nosmējāmies, ka citi brauc tūrisma apskates objektus pētīt, bet te, latvieši pa purvu ņemas, it kā Latvijā nebūtu:). Kad tikām līdz interneta savienojumam, konstatējām, ka jābrauc atpakaļ, jo nekāda uzpildes stacija tuvumā nav. Labi, ka gudrinieki un ir mazas pudeles ar rezervi, tad nu iepilina un ripina.

Diena jau gāja uz izskaņu un nolēmām palikt LAPI pilsētā. Un tad saņēmām tādu uzbrukumu. Te nevarēja mierā apstāties, odi miljons x vairāk kā Latvijā, tā, ka acis, ausis un matus gatavi noēst. Labi, ka mums bija gudrais odu aparāts- thermacell. Neviens no mums abiem ko tādu nebija piedzīvojis. Ātri uzcēlām telti, tad jau aparāts bija iedarbojies un varēja apsēsties, pagatavot vakariņas. Palikām jaukā kempingā, kur bija fantastiskas dušas un sauna. Pilsētiņā cilvēku vispār nebija, sajūta, ka būtu te palikuši vienīgie. Tik burvīgā vakarā, protams arī izstaigājām apkārtni.

Labrīt vēl Somijā, nu gan brīnišķīgs rīts😊. Mazās brokastiņas un dodamies ceļā, laiks atklāt jaunu valsti😊. Tad nu no LEVI pilsētas dodamies uz Norvēģiju. Šodien man būšot izaicinājums, brauksim pa veco pasta ceļu.

Sākums daudzsološi, fantastiska zemenīte, visi kalni noklāti violetām puķītēm, ceļā zvaigžņu vērošanas stacija, pilnīga romantika😊. KAUTOKEINO, šajā pilsētā ir piedzīvojumu sākums, ceļš bez civilizācijas, tikai daba, tavi ceļa biedri un mocītis. Patiesi acīm fantastiska bauda😊.

Tas bija tikai sākums, pirmo peļķi izbraucot, noteikti vajadzēja video, nākošās peļķes bija līdz stūrei, tāds purvs un dubļi, ka 60km garumā nekādas filmiņas vairs netika uzņemtas un bildes vairs nevajadzēja. Jā abi ar sienāzīti tikām pie stresa, jo divatā ar nokrautiem močiem, bez lielas pieredzes šādos bezceļos, bija kārtīga spēku atdošana. Uz pasta ceļa bija viss, gan akmeņi lieli, mazi, gan upe, kura tek pa ceļu, dubļi, milzu peļķes, kad nezin vai tiks pāri, grāvji, kut tikai trubas, tikai – ne pasta mašīna.

Nokļuvām pie krustcelēm, kur var braukt taisni vai pa labi. Taisni sākoties hard core😊)), bet pa labi, pēc dažiem km ir šoseja. Mēs pieņēmām lēmumu, ka mums jau bija smagi:), griezām pa labi, nemaz jau te arī rožu dārzs nebija, vēl kārtīgi iesvīdām, kamēr līdz šosejai tikām. Iespējams, tas trakums bija tādēļ, ka daudz dienas ir bijušas lietus gāzes, pasta ceļš mums lika pacīnīties, bet kad esi izkļuvis sveikā, tad jau lielais varonis un var viens otram pasist uz pleca, lepoties. Un mans Sienāzītis taču saka, mēs aizbraucām piedzīvojumā, vajag izaicinājumus, lai interesantāk😊. Tā nu puse dienas paskrējusi, esam izbraukuši EIBY pilsētā, jādomā plāns tālāk.

Ir ideja, atradu kartē ūdenskritumu, līdz kuram vakarā varētu aizstaigāt un atradu kanjonu, ko rītdien varētu Trekking iziet. Tad nu griežam GARGIA virzienā. Un, kad esam uz šosejas, tad sauļošanās sezona beidzas un mūs atkal kārtīgi izmērcē, tā, ka patiešām kārtīgi, izmircis ir gan mocis, gan mēs. Palikām “Gargie lodge” mājiņā, kur baudījām fantastisku tradicionālo sautējumu, dzērām tēju un pirtiņā žāvējām drēbes. Un vakars pārsteidza ar tik negaidītu sauli, ka noteikti bija jādodas pastaigā pa taku, lai atklātu ūdenskritumu.

Ak, tas bija vareni, nevaram izskaidrot, tas mežs, kā būtu visapkārt paslēpušies troļļi, apauguši ar sūnām, tā zaļā krāsa bija tik sulīga, sūnas, papardes, lapiņas. Pasakainas sajūtas un dzidras putnu dziesmas un uzkāpjot kalnā, skats uz ūdenskritumu – “Orvvosfossen”, pārsteidzošs. Baudījām ūdens radīto troksni un burbuļu mākoni. Tas bija vareni un burvīgi😊. Visa diena tādi izturības pārbaudījumi un tad balva, pārbaudījumi un tad balva:).

Šodien piepildīsim jaunu domu, mums ir 10mit brīvas dienas, lai tās sakrāsotu ar piedzīvojumiem. Lecam rumakos un dodamies kalnā, tālāk būs jādodas kājām. Somas uz pleciem, maizītes somās uz aiziet, priekšā 15km svaiga gaisa, daudz mākoņi un izskatās arī saules.

Perfekta diena trekkingam +18 grādi un apkārtne izskatās acīm tīkama😊. Gājiens bija garš un kā jau kalnos acis redz, bet taka tevi ik pa laikam pagriež citos virzienos un nav jau tā, ka jāiet tikai taisni, ir gan pa labi, pa kreisi, gan augšā un lejā.

Lai nemocītu jūs, kur tad mēs devāmies…. devāmies uz “Trailhead Alta Canyon”, patiešām brīnišķīgs skats uz upi, kas ir ieskauta milzu kanjonā ar klinšu sienām. Skats elpu aizraujošs un atkal ir atklāts, kas neredzēts un piedzīvojuma vērts.

Burvīgajā apkārtnē ieturam pusdienas, noķeram mirkli, lai spēks atpakaļ doties. Ceļā gadās arī sniegs, jo kā jau kalnos ir mazliet vēsāks un kādā ēnainā ielejā tas vēl kavējas un nemaz nav izkusis.

Pēc pārgājiena aizbraucām uz ALTA pilsētiņu iedzert kafiju, veikaliņā sapirkām pārtiku un devāmies jaunā virzienā pa kreisi😊. Ak dieniņ cik skaista pēcpusdiena un braucot pa līkumiem ieraugam, ideālu vietu launaga ieturēšanai apmēram starp OKSFJORDHAMN un STORSLETT.

Tik skaistas debesis un ūdens atspulgi, putnu rotaļas.  Traukties pa dzīvi un ēst pufīgo norvēģu maizi ar ananāsu saldo sieriņu, dzert kafiju 3vienā un priecāties miljons reizes dienā😊. Šodien nočāpots labs gabaliņš gan arī nobraukti kilometriņi, laiks atrast naktsmājas.

Palūkojamies aplikācijā “par4night”, ko labu tā mums rāda, vai ir kāda vietiņa, kur varam uzcelt savu privāto mājiņu. Gabaliņu vēl pabraukuši priecājoties par brīnišķīgo vakara sauli un aiz kalniem krāsaino varavīksni, atrodam arī palikšanas vietiņu. Plaša vieta, gan ar mocīšu stāvvietu, gan telts vietu virs klints un neaptveramu vakara, saulrieta skatu pāri ūdenim, lūkojoties uz kalniem.

Paldies veikalam @virsotne, par super ātri saliekamu mājiņu un visiem katliņiem, karotēm, ar ko veikli sacikinām vakariņas😊. Sajūta kā uz mazas pussaliņas …vieta DJUPVIK.. un tālumā vēl vakara zvejnieki, ķer savu lomu. Ar labu naksniņu.

Labrītiņ:), cik balts sniegs tālumā uz kalniem, cik rāms ūdens no rīta, neredz ne vairs zvejniekus, ne saulīti. Jauna diena klāt, virziens pilnīgi zināms, saliekam moto somas un jau esam ceļā, turpinām pa kreisi. Visu rītu ceļā tādi kalni un tik daudz ūdenskritumi, labi, ka ātrums atļauts 60km vai 80km stundā, tad ir laiks brīnīties par pasaku apkārt.

Tiešām iespaidīgi un skaisti😊. Nonākam “Ankerlija” apkārtnē, te ir brīvdabas vieta, kur senāk bija vara kausēšanas rūpnīca, viss ir brīvi pieejams dabā. Var piebraukt ar motocikliem un ja ir vēlme var izstaigāt iezīmētu apļveida taku. Diezgan iespaidīgi skati un forša pieredze, apkārtne vēljoprojām pilna ar metālu.

Atkal izmetām pāris līkumus pa zemes ceļiem, iebraucām kalnos, kur zemes ceļš turpināja mest līkumiņus un cilpiņas tikai uz augšu. Acis mirdz cik brīnišķīgi skati. Izbraucām cauri pļavām, satiekot aitiņas un devāmies uz “Gorsa bridge” tiltu.

Šajā pašā apvidu bija milzum gara aiza, kuras sienā bija izlauzies traki spēcīgs ūdenskritums “Gorži”, kurš ar milzu spēku un trako troksni krita lejā. Gājiens no stāvvietas nav garš, bet diez ko prātīgi +20 grādos iet 2,5km kājām, pilnā moto ekipējumā nebija un ziemas moto bikses, kā tādas medūzas piesūcās pie kājām, kas prātu padara pavisam tramīgu😊.

Bet taka ir ar brīnišķīgu skatu, mēs noteikti iesakām:). Uzejot uz tilta ir diezgan satraucošas sajūtas, jo aiza ir dziļa un ūdenskritums skaļš un milzīgs. Te arī tiek piedāvāta atrakcija, lēciens ar gumiju no tilta, tieši aizā, pretī ūdenskritumam.

Un atkal dodamies no laukiem uz lielceļiem, kur piedzīvojam milzu kalnus un iespaidīgus skatus, īpaši ELSNES apkārtnē. Un tad jau tikai viens tilts “Tjeldsundbrua”, esam nokļuvuši daudzu salu ielenkumā, atkal jauni atklājumi gaida mūs.

Šoreiz nolemjam, ka varētu palikt civilizācijā un atrast ko interesantu, tad nu izdodas arī:)  “Sandtorgholme Hotel”, viņi piedāvā palikt gan glaunos numuriņos, gan kopmītņu tipa istabiņās, gan mājiņā, te ir arī restorāniņš, var burvīgi izbaudīt vakaru.

Mēs patiesi to arī darījām, kārtīgi pavakariņojām, izstaigājām visu skaisto teritoriju, patiesi saulainā vakarā un pārlaidām nakti sniegbaltītes namiņā. Ar labu naksniņu.

He, nu tad laiks iekarot daudzās salas, ne jau tāpat vien te atbraucām. Dodam ručkā, saulīte priecē, bākas pilnas un smaids līdz matu galiņiem:).  Tātad esam “LOFOTEN” salās un izpētīsim visu apkārtni. Iezīmējam krasta līniju līdz pat VESTBYGD, aizbraucam uz AUSTNESFJORDEN.

Diena lutina, tāpēc jāķer skati, apmaldīties nevar, jo tikai viens lielais ceļš.  Man patīk, ka ir skati no sāna uz tiltiem, kas ir vareni un augsti, skati uz kalniem, tas viss kopā kā pasaka, kā patiesi cita pasaule.  Visas pļavas tik zaļas un tik traki balti pelašķi zied, tā pat kā baltie mākoņi dejo debesīs.

Pabraukts ir, jāuztaisa viens Hiking😊 ir atrasts kalnu skats, tāpēc jāuzkāpj izcīnīt to ainu “Djevelportne”.  Bija jau dienas otra puse, tāpēc izdomājām iestiprināties, bet nevar saprast pareizi vai nepareizi, tukšu vēderu nav omas, bet pilnu, grūti uznest sevi kalnā😊.

Pirmie pakāpieni bija diezgan daudzsološi, bet jo stāvāk palika, jo vairāk domu, kad tas beigsies, bet vienā brīdī trepes beidzās un bija jāiet pa taku un akmeņu klinti. Pusceļā takai tik skaists, dabas skatu balkons, paveras viss krast, mājiņas, laivas, ūdens pamale.

Bet uzkāpjot augšā var sevi izaicināt, rāpties uz akmens, kurš iesprūdis starp klintīm, te paveras pavisam cits skats uz otru pusi, ar zaļu ieleju un daudziem ūdens plankumiem. Ļoti priecīga par šo kāpienu, bija piedzīvojums, izaicinājums un patiesi skaisti😊. Sienāzītis gan domā, ka es gribu tik no viņa vaļā, tā viņu mokot:).

Kad bijām izkāpušies, noripojām lejā un ar mocīšiem aizbraucām uz EGGUM, tāds noslēpies krasts ar aitiņām, ļoti apaļiem akmeņiem un lielām klintīm. Mēs noķērām tik burvīgu vakaru, pašus dzeltenākos saules starus, tas bija skaisti. Pilnas pļavas ar pelašķiem un ceļmalas ar dzeltenām pienenītēm, ko gan vairāk vajag. Esam nokļuvuši moto paradīzē, kur naktis nav, tad jau mums gaismiņas vēl daudz.

Izbraukājām atkal tiltus, tie te patiešām ir skaistos skatos, tā visa ainava, wow, bet braucot pāri ir tik pat varens pūtiens, jāturas tik stipri pie mocīša un gāzīte jādod ručkā.  Tilts aiz tilta un līkums aiz līkuma esam “Vik Beach”, saskatījāmies, actiņas mirguļo, tāda sajūta, it kā būtu nonākuši citā kontinentā.

Te pilnīgi cits vaibiņš, baltas smiltis, zili zaļš ūdens, kemperisti sapakojušies uz naksniņu. Kāpēc gan ne, skats miljons zvaigžņu vērts, burvīgi.

Vakaru noslēdzot, hops cauri tunelim un pavisam slepenā pludmale “Dragon,s Eye”.  Pieejot pie krasta, akmeņos ir izveidojusies bedre ar pumpu vidū, tā bedre pildīta ar ūdeni, kas patiešām izskatās pēc lielas acs. Pilns ar draudzīgām aitiņām, visas mīlīgi sadzīvo ar cilvēkiem un pludmalē daudz, daudz sirsniņu, kas saliktas no akmeņiem.

Tāda mīlestībiņas vietiņa😊. Šajā pludmalē droši var kempot, bet palikšana ilgstoši ir par maksu. Šoreiz mēs dodamies atpakaļ cauri tunelim, gribam atrast klusāku vietiņu palikšanai.

No MANNE apkārtnes uz “Nusfjord-Historical Fishing Village”, sanāca tāds labs braucieniņš, domājām nju jau ciematā jāmeklē, kur nolikt prātu atpūtai.  Nekā, tur tik mājiņa pie mājiņas un klints pie klints, mazs, mīļš ciematiņš mazai pastaigai.

Ar mocīšiem griežam riņķī un mēģinām ko saskatīt, kādā ceļa malā kur forši nakšņot😊.   Nekur tālu nebija jādodas, tepat ceļa malā aiz barjeras, ideāls laukumiņš gan mūsu privātajai mājiņai, gan vakariņu pauzei.

Protams atkal skats pa miljonu – “Storvand”RAMBERG- Tiiiik skaists ezers un atspulgu spēles tajā, elpu aizraujošs skats uz klinšu sienām mums pretī. Brīnišķīgā dabas orķestra pavadībā dodamies pie miera, putniņi un sienāži, vasaras skaņu burvības, pat zivtiņas ezerā taisa plunkšķu skaņas😊. Laiks mieram!

Pie miljardu skatu vērtās ainavas, sākas atkal jauna diena. Ak dieniņ cik pasakaini, kad elpa aizraujas un putniņi čivina jau no agra rīta😊. Diena ir vēl brīnišķīgāka, ja spēj to izkrāsot😊, pats.

Miegs pie dabas krūts liek vēderam rūkt kā lācim jau no paša rīta, tāpēc privātā mājiņa tiek sapakota moču somās un dodamies uz veco Zvejniek ciemu, pēc kafijas un kā garda😊.  Un šorīt izdodas perfekti atrast labu brokastu piedāvājumu “Karoline restaurant” NUSFJORD.

Te būs gan garda kafija, gan dažnedažādi ēdieni, gan gardumiņi un atkal skaists, neaizmirstam skats.

Kad puncīši pilni dodamies priecīgi tālāk ceļā. Hm šodien gan saulīte vēl negrib spīdēt, bet RAMBERG apkārtne LOFOTEN salā ir tik skaista, ka prieks nepazūd ne no lietus pilēm, ne stiprā vēja. Visur gribās apstāties un apķert to skatu, saglabāt sevī, labi, ka ir tik šaurs ceļš un jāturpina braukt nemaisoties citiem pa kājām😊.

Atkal viens forš tilts VOLANDSTINDE apkārtnes ainavā. Protams, ka vajag pārbraukt, pie tam turp un atpakaļ. O jā šodien vējiņš gan trako… brrr, gandrīz pa gaisu ar visu tiltu un močiem aizlidojām.

Tad nu tā pus dieniņu izpūsti un izšūpoti vējā esam līdz pašam galam aizripinājuši. REINE, LOFOTEN salās mūs sagaida ar īpaši stipru vēju, te bija jāpiedomā, ka mocīši jānoliek tā, lai sānu kājiņa ir uz to pusi, kur vējš pūš, lai atnākot nav tā, ka mocis nopūsts gar zemi un vāļājas, kā tāds mazs kazlēns, bet kad tāds jāpieceļ, tad begemota svarā😊.

Laiks siltai mājiņai, jāžāvē drēbes un jāatpūšas, mazā atriebība, ka lietus un vējš jau nesabojā dienu. Tiek atrasta feina mājiņa ar terasīti, kur var iemalkot vieglu vīnu un sasildīties plediņā, priecīgi skatīties kā lietus lāses līst gar loga rūtīm A’”MOSKENES skaistajā apvidū.

Esmu noskaņojusies, arī šodien kāpt pa trepēm, nopietni un ieraugu laika prognozi, vakarā 2 stundiņas sola skaidroties. Yes, tiklīdz aiz loga norimst, es ātri rumakā un līdz stāvvietai. Lecu no rumaka nost, ātri Treking drēbes un skrienu līdz trepēm.

Man ir divi uzdevumi, uzkāpt REINEBRINGEN un nenokavēt vakariņas, tomēr uzaicināja un es apsolīju būt. Navigācija rāda, ka šī kāpšana aizņems 3h, taka kur eju 7km, grūtākais, ka traki liels kāpums, bet man tik daudz laika nav, ir tikai nedaudz vairāk kā 1h. Jo ir pēc 18:00. Bet 20:00 smukai jau jābūt vakariņās.

Kāpu un kāpu, tās trepes grozījās, citi tur izmisumā gulēja, man pašai arī kājiņas uztrīcēja. Vai es iedomājos, kam man to vajag, jā😊, pēris reizītes tā bija.

Bet, kad uzkāpu, ak Dieniņ, atkal tā reize, kad gribi apņemt to skatu, kad gribi palikt ilgi, ilgi. Ir tā vērts, tas dabas skaistums, varenums, tie skati, ir labākie dzīves vitamīni😊. Noķēru daudz, daudz mirkļus, pāris vārdi ar citiem kāpējiem un sprintiņš lejā😊. Jo vakariņu randiņš.

Spīd tik skaista saulīte, ak un tik mīlīgs restorāniņš un tik burvīga kompānija, pati labākā😊. “GADUSLOFOTEN” mūs iepriecināja ar siltu un dievīgi gardu ēdienu, fantastisku apkalpošanu, un lielisku humoriņu, Paldies😊.  Dzīvo ar pozitīvām domām, ar smaidu un visas mazās, mīļās vēlmītes veļās mūsu dzīvēs.

Ou Jā, ou Jā, nu tik būs, nu tik jauna diena mūs sveic, te jau mocītis vairs neturas pat pa vējam. Šodien ārā brīnišķīgs laiks, lasāmies pupās no LOFOTEN 😊))). Tik lielā vējā un lietū, mazliet sarežģītāk sapakot mantas, un somās ieviešas tāds neliels bardaks. Pašiem jau arī, jāsavelk visas biezās jakas un kā kāpostiņiem jāuzveļas uz močiem. Un tad tik pa vējam jāveļas projām, šodien bēgšanas maratons😊.

Tā, kā vētra ir pamatīga, šodien bilžu ir maz, jo moci nevar atstāt, pūš projām. Bet vispār es gribēju pateikt, ka tik un tā ir ļooti skaisti. Kā man sienāzītis saka, mēs taču atbraucām piedzīvojumā, tad jau ir forši, ja kāda diena ir neparastāka par citām😊. Katrā ziņā dūmu ar pīpi neuzvilkt,  te ne tikai dūmu nopūš, bet arī pīpi aizpūš un pirksti sasals.

Man sienāzītis ir atradis prāmi, nav svarīgi kur, bet ja pusi salas nobrauksim, tiksim projām:). Bet, kad tikām līdz prāmim, tad mums pateica, lasāties vēl 100km, šis šodien nebūs, jums jābrauc uz citu😊.  Kārtīgi izplucināti, kā tādi tītari, tikām uz to citu prāmi un bēgām no lietus. Tad jau sākās arī visādas muļķības, kad esi samircis, nosalis un noguris.

Izdevās, esam no lietus aizbēguši RASTEPLASS apkārtne izskatās dūmakaina, bet nelīt. Ak un arī te ir ļoti, ļoti skaisti. Lielais kalns kuram neredz virsotni STETIND, jo mākoņi uzlikuši pūkainu cukur vates cepurīti. Tāds dusmīgs un melns kā milzis stāv ainavā, bet tepat lillā ceriņi maigi zied un smaržo tik saldi, ka atkal domas par skaisto Saulgriežu laiku. Tavas acis un dvēselīte ir pasakā, katra lapaspuse pasakai ir citāda, kā dzīve ar krāsām, nevis tikai balts un melns.

Atkal pāri skaistiem tiltiem, pa visādiem līkumiem un re arī alni satikām. Ko šis, skatījās un brīnījās, ko mēs, mēs tādi paši, skatās un brīnās, tā ir kad visi satiekas. Šodien vēl mazliet pabraucām un tad jau laiks meklēt miera ostu. Gara diena, gan brauciens ar mocīšiem nogurdinošāks, šādā laiciņā, gan pārcelšanās ar diviem prāmjiem.

Esam tādos kā laukos, daudz neko apkārt nemana, bet kartē, viens liels kempings ir “Ballangen camping”, te nu metīs mieru.

Novelkam savas 12 kārtas drēbju, iekārtojamies kemping mājiņā un pagatavojam līdzi paņemtās ceļotāju paku vakariņas. Miedziņš ir piesteidzies klāt, laiks čučiņāt.

Labrīt😊, ko lietus vīriņš teiks šorīt. Pagaidām vēl aizsnaudies, mēs tādi agrāki putniņi, laiks lidot. Un atkal mana mīļā nodarbe, pāri tiltiem, atkal skaistā apkārtnē SKJOMBRUA. Nolemjam aizbraukt līdz NARVIKA, jo tur ir vilcienu stacija, no kuras kursē ARTIC Train, ar interesantu programmu un brīnišķīgām vietām. Radās doma, ka mēs taču arī varētu izbraukt, bet šoreiz nekā, jo tieši šī ir diena, kad nav brauciena.

Maza kafijas pauzīte stacijā, izbaudot brīnum gaumīgo interjeru un tad jau domāsim, kur tad vēl, lai vēji mūs pūš😊.

Brauksim atkal dabā, šodien mūs mīl aukstumiņš tikai +8. Atkal ceļā interesanta vieta, tāda akmeņu troļļu karaļvalsts, RASTEPLASS KONGEPLASSEN. Cik vien skatiens ļauj lūkoties, tikai akmeņi apkārt, ik pa vietiņām skaistas mājiņas un visu apņem aukstums. Brrrr, laižam, laižam tālāk, nedaudz par auksti, lai ilgi kavētos. Labi, ka motocikliem ir siltie rokturi un šoreiz viss strādā, tad var gan sildīties, gan cimdiņus žāvēt.

Nolēmām, ka šodien noderētu pastaiga, griežamies uz Zviedrijas pusi un piestāsim ABISKO. Te ir milzīgs dabas parks, pa kuru arī devāmies lielākā pārgājienā. Viss kā vienmēr sākās prātīgi, izvēlējāmies tādu garāku un grūtāku taku, ja jau dodas piedzīvojumā, lai ir. Strauja, skaļa upe, ūdenskritumi, un tad jau tālāk pa purva laipiņām, dziļāk kalnos.

Ejot pa parku varēja redzēt kur vāverītes mielojušās ar čiekuriem, kur ziemeļbrieži kasījusi pieri pret egļu stumbriem. Šajā purvā bija tik daudz dažādu augu un puķīšu, cits jau varbūt to nepamana, bet es gan redzēju, ka ir neredzēti ziediņi. Pēc garāka gājiena nokļuvām pie maza tiltiņa. Pārejot upi, nolēmām uztaisīt mazo pusdienu pauzīti, jo bija visādi gardumi mugursomā līdzi😊. Tā nu ar jokiem prātā un ar cukuru vēderā, dodamies tālāk.

Bet protams ne jau pa taku aizgājām atpakaļ, pa mežu, nonākam uz pussalas, kā nu tikt otrā pusē, upe ļoti strauja un ļoti plata. Es nesaņēmu drosmi iet pāri, jo kā, lai zina cik dziļa un laiciņš arī nav no siltākajiem. Labi, ejam nedaudz atpakaļ un tad pa zvēru taku. Ak jēziņ, cik daudz Purva Purenes, es tikai no mazas bērnības ko tādu atceros, viss dzeltens, saulīte pie saulītes. Bet kā iet ar pašu pārgājienu, nu ne visai, zvēru tajās kājas piesmeltas, beigās nonākam krūmos, kur nevar izspraukties un tikai sliktāk. Tātad, nevajag novirzīties no iezīmētajām takām, nekas tur nesanāk😊))))).

Atnākot atpakaļ uz galveno ēku, pats labākais, ka viņiem bija svētku noskaņa un mēs tikām pie putukrējuma kūkas ar zemenēm, tieši paša pēdējā gabaliņa. Tā teikt, tas bija ķirsītis uz kūkas. Vēm mēs satikām, mazu, mīļu suņuku un man traki sagribējās atrast, kādu audzētavu, kur varētu būt daudz, daudz mazu Haskiju.

Esam nobaudījuši burvīgu kūku un pastaigājušies 5h dabā, laiciņš ir mazliet iesilis, tad nu dosimies vēl kādu gabalu ar mocīšiem. Vienkārši braukt un būt ceļā.

Kādu laiku pavadām ceļā gar kalnu klinti, vieta KAISEPAKTE, E10 ceļš Zviedrijā. Patiešām burvīgs ceļa posms, jo vienā pusē ir Ezers un otrā kalni. Šobrīd mērķis ir atrasts “Kirunadogsled.com”, kur ,varbūt, pastāv iespēja samīļot suņukus.

Esam klāt, tagad tik jāsaņem drosme, kā pajautāt, kā sarunāt, pakautrējās uz vietas, saņemas un iet mēģināt. Tad nu iznāk meitene, mēs tur tā un šā, bet viņa saka, nē tā nevar un saimnieks arī nebūs ar mieru. Tad es tā bēdīgi uzrullēju lūpu un saku sienāzītim, ‘Ai žēl gan ka nesanāc, bet kā ir, ir”. Un tad meitene izsaucas – “Ko, Jūs esat LATVIEŠI!” un tad jau pavisam tālā Zviedrijas nostūrī, Ziemeļu galā turpinājās sarunas latviešu valodā.

Samīļojām visus 64 suņukus un atradām jaunu draudzību, patiesi skaists vakars. Pats suņu saimnieks redzot smaidus un čalas, atnāca lūkoties un dikti priecīgs, pacienāja mūs ar paša kūpinātu gaļu un tumšo šokolādi.

Stāsts beidzās ar to, ka latviešu meitene dara savu sapņu darbu, satiekot suņus, viņas sirds atrada īsto aicinājumu un mīlestību, tā nu meitenes jaukajās rūpēs suņuki ir laimīgi un viņa palika tur. Un mēs sarunājām, ka ziemā brauksim ciemos, mazie draugi būs jau paaugušies un daži pat vilks kamanas.

Emocijas bija tik bagātīgas, ka smaidīju visu vakaru un nevarēju rimties, tik kolosāli. Paldies dzīve!

Vakars ir piezadzies un aizbraucām uz JUKKASJARVI ciematu, kur atradām “ICE HOTEL”, nolēmām, ka te gan būtu laba palikšana. Nolikām mantas un pēc foršas, siltas dušiņas devāmies ciemata izlūkošanā.

Visi svin Vasaras svētkus, strādā viens krodziņš, kurā jau visi lillā un pillā. Vēderi mums rūc, tad nu kādu aliņu vien un desiņu dabūjam. Nevienam te nav laika cept kotletes, visi līksmojas un svin. Mēs tādi mierīgie svinētāja, mazs gājiens gar ezera krastu un laicīgi pie miera.

Labrītiņ, taisāmies ceļā uz Somiju. Tik daudz jau emociju un skaistuma, ka prieka burciņa pavisam ātri pilna😊. Bet vēl pirms jaunas valsts pabaudīsim Zviedrijas ziemeļu skaistumu. Tā nu rīts, ļoti atspirdzinošs, dodamies “ICEHOTEL”, ledus istabiņu aplūkošanā.

Ierodoties mūs silti saģērba, piemērotos ziemas apmetnīšos. Es teiktu, mēs tiešām baudījām īstu mākslu. Katra ledus istaba veidota savā tematikā, katrā ielikts milzīgs darbs, tas patiešām ir liels skaistums, tik interesantas skulptūras. Nokļuvām gan stacijas istabā, gan kosmosa, gan medūzu, gan karalienes, gan zinātnes istabā. Piedomāts pie tik daudz detaļām, gan sniega lampas, gan dvieļi no ledus, kas izskatās īsti, sajūta kā “Frozen” multfilmā.

Noslēgumā apmeklējām ledus bāru, kur cienājāmies ar šampanieti īstās ledus glāzītēs. Tik interesanti izskatās, ja glāzītēs ielej kādu krāsainu dziriņu. Ak bārā ledus krēsliņi, kuri apklāti ar briežādām, lai dupsis nepiesalst. Un pie griestiem milzu dimanta lustra, kurai katrs dimantiņš darināts no īsta ledus. Acis mirdz no rīta skaistā piedzīvojuma, mazliet nosalušiem deguniem dodamies dabā.

Tad nu pa Zviedrijas ceļiem, nemanot esam Somijas ceļu līkumos. Esam kartē atraduši tādu interesantu objektu, ar pavisam dīvainām mājiņām, nolemjam braukt lūkoties. “Arcandija- Artctic Adventure Park”- nu kaut kas pavisam mistisks. Iekšā gan netikām, jo zīmīte, ka slēgts, bet ja jums kādreiz palaimējās, iesaku pieripināt. Tur patiešām kādam ir īsta raganiņu iztēle, lai tādas mājiņas sabūvētu.

Mums ļoti patīk, ka te ir daudz zemes ceļu, pie tam, visi ir tik labā stāvoklī, var piecelties kājās uz mocīša, dod gāzi un braukt dziedādams. Tad nu atkal kārtīgi izbraukājamies pa meža ceļiem un pa maziem ciematiņiem ar 3 mājām, kur nav ne veikaliņu, ne, kā cita. Pavisam klusa tā Zviedrijas ziemeļu robeža ar Somiju.

Mēs satikām tiiiiik daudz ziemeļbriežus. Stāvējām maliņā un smaidījām, lieli un mazi, balti un brūni, milzīgiem bariem staigāja pa ceļiem un mežmalām.

Nokļuvām arī interesantā krustojumā, kur var aizbraukt visos trīs virzienos, Norvēģija, Zviedrija, Somija😊, un mēs protams arī visās 3 valstīs esam iebraukuši.

Ko darīsim Somijā. Somijā meklējām Ziemassvētku vecīša māju, redzam, ka kartē ir, braucam kalnam apkārt tā un šitā, no lejas redzam, kā kalnā, tā pazaudējam.

Dosimies pie miera, šodien atkal dabā, bet neatklātais punkts liek būt nemierīgam prātam. Labi, norunājam, ka no rīta dosimies meklēt, to Ziemassvētku vecīša kalnu namiņu. Paliekam skaistā meža ielokā pie upes LEVI KITILLA ROVANIEMI, visu vakaru spīdēja saulīte un dziedāja putniņi. Bijām sapirkuši visādus gardumus vietējā veikaliņā, tad nu meža nojumītē rīkojām pikniku un sarunas par skaisto braucienu.

Labrīt, šis nu ir pēdējais rīts pie dabas, brīvdienas sāk noslēgties. Saulīte mūs iepriecina LEVI apkārtne solās būt gaismas pielieta. Tad nu uz rumakiem un laižam pašā kalna galotnē. Šodien laikam brīvdiena, pavisam daudz cilvēku jau no paša rīta. Un tā teikt, rīts gudrāks par vakaru, veiksmīgi ieraugām “Santa’s Cabin” LEVI  pilsētas kalna iesegta, maza mājiņa. Aizčāpojam palūkoties vai kāds tur ir iekšā, bet nē durvis ciet un vecītis arī nav. Nu jā, sniegs ir nokusis, rūķi guļ, gan jau devies ziemeļu lāčus skatīties. Šajā vietā un šajā mājā ir pat Filmēta filma par Ziemassvētkiem.

Ļoti skaista vieta Santam kur pavadīt ziemas skatus. Savukārt vasarā ir ideāli paslēpies, jo namiņu vispār no kalna virsotnes nevar ieraudzīt. Mēs arī izbaudījām pastaigu pa kalnu taciņām un nebeidzamos horizonta ainavu. Visa apkārtne tāda noslēpumaina un pārsteidzoša.

Diena ar smaidu, uzdevums izpildīts, un pie tam tik foršas sajūtas. He, metamies atkal Somijas putekļainajās zemenītēs un tā augšā lejā, augšā lejā pa kalniņiem braucam. Līdz esam ROVANIEMI pilsētā, no kuras mums būs atpakaļceļa biļete.

Tā nu nolemju mūs iepriecināt un atrodu dzīvokļu viesnīcu “Haawehotel”, kur pilns ledusskapis ar ēdieniem, lai varam kārtīgi atpūsties pirms garā mājupceļa. Patīkamākais bija tas, ka sanāca mazs misēklis ar Booking rezervāciju, jo īpašnieki neredzēja rezervāciju, un pēc tam uz dzīvokļa durvju roktura mums bija atstāta atvainošanās zīmīte un konfektes😊, tikai tāpēc, ka mums nācās ilgāku laiku pavadīt aiz viesnīcas durvīm, kamēr mūs ielaida, burvīgs serviss.

Arī šodien ir skaista mierīga diena, tāpēc nopakojām mantas no mocīšiem, iekārtojāmies mājoklī un devāmies pastaigā pa pilsētu. Dupši pa 10 dienām ir nosēdēti, vajag mazliet izlocīties, pieēsties un atpūsties mīkstās segās. Un tā mēs 3x atnākam mājās, izejam pastaigāt un atkal, jo jau pierast būt kustībā, nevar nosēdēt.

Labs rītiņš! Neies jau nogulēt pēdējo dienu, vilciens tikai vakarā. Tad braucām uz “Arctic circle”, nostāties uz arktiskās līnijas, te ir vesels Ziemassvētku vecīša ciemats. Gan Santas haskiju izbraucieni, gan ziemeļbrieži, gan restorāni un stikla namiņi, restorāni.

Visu gadu var baudīt Ziemassvētku noskaņu un pārsteigumus.

Atradām arī foršu meža taku, cik tā darba ar mocīšiem aizripināties. Atrodam stāvlaukumu un hops pārmetamies pastaigas drēbēs, protams purviņš un atkal trakie nezvēri ir klāt, visi uzbrūk un acis kož ārā, bet mēs jau zinām, kas darāms.

Taka “Vaattunkivaara”, ideāls, viegls pārgājiens. Devāmies pa tiltu pāru upei. Visa taka ir iezīmēta, daudz kur izlikta ar dēlīšiem, nonākot takas vidū, kalna galā ir skatu tornis.

Brīnišķīgs 360 grādu skats pāri mežam, nekas nav sabojāts ir arī piknika vieta, kur var uztaisīt pauzi un izbaudīt dabu. Varbūt ieskatoties kartē jums liksies, nekas tāds, bet varu teikt, ka ROVANIEMI apkārtnē, šī taka ar skatu torni, ir tāds slēptais dārgakmens, ko noteikt brīvā laikā vajag izbaudīt.

Pēc labas pastaigas devāmies atpakaļ uz pilsētas centru, kur ierosināju ieturēt pusdienas, kādā interesantā vietā. Kā jau meitenēm gribās dizainu un stilu, jo tas piešķir krāsas un rada dažādību. Pēc atsauksmēm šķita interesanti “Amarillorovaniemi”, burgeri, kebabi, tako, omletītes, salātiņi, viss tāds krāsains un ar stilu noformēti ēdieni. Arī pats dizains ir īsts miks, metāls un koks, gan režģi, gan pīnes un krāsaini mākslas darbi pie sienām.

Mums tiešām patika, bija skaisti, forša apkalpošana ar humoriņu un tiešām garšīgi. Vieta izskatījās pieprasīta, jo galdiņi uz pusdienām visu laiku pilni.

Ņu ko laidīs uz staciju, jo drīz jau jāpako motocikli kravas vagonos. Un tad tik pašiem jāsagaida vilciens ar pūcītēm virsū, kurā pavadīsim garu nakti ceļā. Nez kā, bet šis bija neērts brauciens, nemaz nevarēja pagulēt, bija skaļi, ļoti varēja just katru bremzēšanu stacijās, un kabīnīte arī mums tāda stūra, kur visi dauzījās apkārt. Bet dažreiz arī jāpacieš neērtības, jo vakar nakti, vieniem bija vesels, ērts dzīvoklītis.

Tik ātri jauns rīts. Ļoti laicīgi nonācām Helsinkos un riskējām aizbraukt uz ostu, varbūt ar ātrāku kuģi tikt mājās, YES mums paveicās, piemaksājām pa 5E un mums samainīja biļetes.

Tad nu atā ceļojums no vilciena uz kuģa dodamies uz māju pusi. Te nu esam, jau Tallinas ostā, pēc 300km būsim mājiņās. Tieši pirms Latvijas robežas ieslēdzās mocītim rezerve benzīnam, bet nemaz negribās stāties un cerība izvilkt līdz AINAŽIEM. Protams, ka var, tieši ar palikušu 2km rezervi ieripojam uzpildes stacijā.  

Pa mazai kafijai un saldai maizītei, pa bučai un mazliet līdz mājiņām.

Tik brīnišķīgi piepildīties ar jaunām emocijām, jaunu pieredzi, ķert iespējas dzīvē, nebaidīties un darīt. Acis mirdz sirsniņa priecīga. daudz nobraukti kilometri, apvīlētas pumpainās riepas un palaists bērītis skrējienā. Paldies Yamaha Tenere 700, par ceļojumu, kopā ar mocīšiem,  šis brauciens ir izdevies, viens otru nepievīlām. Paldies par fantastiskāko kompāniju sienāzītim.

Visi izbraukājušies, emociju pilni, laiks atkal ķerties pie darbiem, kas no darbiņa nebaidās, tam pilnas rokas😊