Mans stāsts A burtiņš 🙂
Sveiki. Esmu Agnese. Kāpēc?! Stāsts pavisam vienkāršs. Pirmais mocīts pie kura stūres piesēdos un izbraucu pa lauku, manā skatījumā, bija milzīgs korsa mocis, kājas zemi neaizsniedza, lai pārliktu kāju pāri bija nepieciešama palīdzība no malas.
Ar šo izbraucienu principā arī pietika, āķis lūpā! Pēc kāda laika, vīrs nolika A kategoriju iegādājās sev moci, es nelaidu garām iespējas izbrauktJ. Jo sajūtas braucot ar moci ir fantastiskas un mani nepameta vēlme kļūt par pilntiesīgu braucēju. Vairākus gadus vilcinājos, bet tad ar domu, ja ne tagad, tad nekad, pieteicos šogad (2014) nopelnīt savu burtu A.
Dažreiz mācību laikā bailes un uztraukums ņēma virsroku, astoņas figūras un visas jāmāk, godīgi, sākumā pārņēma šausmas, bet tas nav neiespējams! Laukumā gāja visādi, vienu dienu labi, citu dienu nu negāja vispār. Jo tuvāk nāca eksāmena datums, uztraukums bija pirms katras braukšanas, bailes no kļūdām. Bet Mērķis ir, tālāk paliek treniņš, treniņš, treniņš un pārliecība par sevi. Nav Nekā Neiespējama!!!
Un protams Milzīgs paldies jāsaka instruktoriem Leldei un Aldim.