Negāja viegli, bet meitenes neatlaidība un patiesa vēlme vienmēr rezultējas ar uzvaru!

Mans moto stāsts aizsākās laikā, kad maza meitene būdama redzēju, kā tētis piepildīja savu ilgi loloto sapni- kļuva par motocikla īpašnieku un ilgus gadus izmēģināja ceļus izbraukāt gan viens, gan kopā ar pāris draugiem, gan kā motokluba dalībnieks, un visbeidzot piepildīja vēl vienu sapni par savu moto klubu. No mazas meitenes jau kļuvu par jaunu sievieti, kas visos tēta sapņa posmos pastarpināti bija kopā, ilgus gadus kā līdzbraucēja, dažādu moto pasākumu dalībniece, iegūstot paziņas, moto cilvēkus citu par citu kolorītāku un ar tik dažādiem mocīšiem kā konfektēm, atšķirīgiem moto dzīves stiliem, braukšanas manierēm un vēl, un vēl. Visiem šiem cilvēkiem tikai loģiski likās, ka man arī jābūt moto braucējai, bet es nejutu vēl vairākus gadus, ka šāds būs arī mans sapnis kādu dienu. Spiediena un varu tagad godīgi atzīt arī spīta dēļ uz laiku norobežojos no moto pasaules, kura man tik sasodīti ļoti patika.

Kā jau teicienā, no vilka bēdz, lācim virsū uzskrien. Satiku VIŅU, savu misteru lielisko, gluži kā „Sekss un lielpilsētā”, tikai viņam bija mocis. Pēc jau pirmā kopēja izbrauciena, man atgriezās kaifīgās moto sajūtas, tomēr ar otro sēdvietu uz motocikla man vairs nebija gana labi. Sapratu- gribu vadīt un ķert brīvības sajūtu pati!

Attapos sēžam teorijas klasē pie Leldes. Ko līdz iepazinos ar savu pasniedzēju, sapratu, vieta, kur iegūt nepieciešamo A kategoriju, man bija īstā. Mācību laukumiņā, kur meitenei bez pieredzes motocikla vadīšanā, tika nodrošināts viss nepieciešamais- atbalsts, skaidras norādes, dažādas jaudas motocikli, bet pats galvenais- lieliskais Leldes un Alda tandēms, kur stingras prasības un drošības jautājumi bija tikpat svarīgi, cik sievišķīga izpratne par motocikla vadīšanu.

Negāja viegli, bet meitenes neatlaidība un patiesa vēlme vienmēr rezultējas ar uzvaru! Šķiet, vislabāk sapratu, ka motocikla vadīšana ir man, kad kārtējā braukšanas nodarbībā, braucot pa Rīgas ielām, pieķēru sevi smaidām no prieka- jā, jo beidzot, sanāca, jo beidzot biju atbrīvojusies, jo beidzot izjutu to braukšanas prieku. Tajā pat brīdī man bija pilnīgi skaidrs, kāda braucēja es gribētu būt. Tātad mans moto stāsts nu jaunā veidolā ir tikai iesācies un par to paldies daudziem, bet jo īpaši Leldei!