Es nezinu kā Leldei tas sanāk, bet viņa māk motivēt un pacelt tavu šņukuru…

Es pēc dabas esmu tehnisks cilvēks, vienmēr ir piesaistījusi tehnika. Tāpēc, mammai nezinot, 10.klasē pati izņēmu dokumentus no Rīgas Komercģimnāzijas un pierunāju Tehnikuma Auto nodaļas vadītāju mani paņemt gada vidū automehāniķu kursā. Te tad arī sākās mans stāsts mīlestībai un dzīvei par un ap tehniku. Sanāca tā ka kursabiedrs kļuva par manu vīru un viņš ar mopēdiem brauca kopš sevi atceras, jau Tehnikuma laikos viņam bija mocis – Honda NSR125.

Tad nāca bērni un visas pārejās pieaugušo dzīves ekstras (lasīt – problēmas) un es pat nedomāju par savu A burtu, pacietīgi sēdēju vīram aizmugurē. Bet cik var sēdēt aizmugurē – garlaicīgi taču!

Tad nu 2019.gada pavasarī sākās mans ceļš uz savu A burtu, kas veiksmīgi finišējās 2022.gada rudenī.. Man B kategorija savā laikā arī nāca ļoti smagi, tāpēc neloloju ilūzijas ka ar A burtu būs vieglāk, bet nebiju gaidījusi ka tik smagi… 2019.gadā izgāju teoriju, sāku braukt laukumā. Kamēr maz cilvēku laukumā, tikmēr ok, kā vairāk cilvēki, tā es vispār nesaprotu ko darīt, kā zirgam – klapes uz acīm un ausīm. Mocījos, līdz sapratu ka nav jēgas un nebūs, instruktore arī ieteica ņemt pauzi.

Pēc tam jau sākās pandēmija un attiecīgie ierobežojumi, iesākoties 2022.gadam es sapratu ka man TAS beidzot ir jāizdara. Pirmajā piegājienā es biju citā autoskolā, gan pie citas instruktores, lai arī jau tālajā 2019.gadā gribēju tikt pie Leldes, bet tieši tajā laikā Lelde gāja dekrētā un jaunus apmācāmos neņēma… 2022.gada marta beigās vai aprīļa sākumā (tikko kā atsākās braukšanas) sāku braukt pie Leldes, bija braukšanas ko sniega dēļ pat atcēla, bija braukšanas kur es pārsalu tā, ka pirkstus vēl stundu nevarēju iztaisnot.

Es nezinu kā Leldei tas sanāk, bet viņa māk motivēt un pacelt tavu šņukuru pat tajos brīžos, ka liekas, ka tizlāka un nespējīgāka cilvēka uz šīs zemeslodes nav 🙂 Vēlreiz klausījos teorijas kursu, jo vecajam jau termiņš bija iztecējis – Lelde bija bez balss, bet pat bez balss viņa spēja novadīt superīgu un lietderīgu teorijas apmācību! Pēc tam jau atkal CSDD teorija un daaaaaudz braukšanas.

Jūnijā man vīrs sagādāja pārsteigumu un es izripināju no salona savu pirmo braucamo – BMW G 310 GS, tas noteikti kalpoja vēl lielākai motivācijai iegūt A burtu apliecībā. Biju jau pieteikusies vadīšanas eksāmenam augusta beigās, bet neveiksmīgi sagriezu kāju un vairāk ka mēnesis sanāca pauze, kas diezgan nojauca manus mērķtiecīgos plānus.

Tiku uz eksāmenu septembra vidū, kur izgāzos kā veca sēta figūras. Biķerniekos ir mazliet savādākas konfigurācijas laukums un figūras izvietojums, gan jau ka arī stress darīja savu – ātrums par mazu, konusi lidoja. Bet 2022.gada 30.septembris bija mana laimīga dienā – tiku uz eksāmenu 8 no rīta – lielos vilcienos bija skaidrs, ja tagad nenolieku tad diez vai tikšu šogad pie eksāmena, un A burts atkal par gadu pārceļas Bet viss kaut kā salikās, bija figūras, piemēram, garāža, kur iestūmu ar otro reizi, bet bija zaļā gaisam doties satiksmē. Tā kā tas bija darba dienas rīts, sastrēgumu laiks, tad tiku pie ļoti vienkārša maršruta un jabadabadūūūū – eksāmens nokārtots.

Ejot arā no Biķernieku trases jau nāca pretī nākamie braucēji un viens no viņiem, nolasot manu pārlaimīgo seju: “Nokārtoji, ja?” 🙂 Es ceru ka viņš arī tajā dienā tika pie A burta 🙂

Ar nepacietību gaidu 2023.gada sezonu, kad pilntiesīgi visu sezonu varēšu braukt PATI. Ļoti gaidu jau ieplānotos Motomeiteņu kopīgos 2023.gada sezonas pasākumus. 🙂