Kad pirmo reizi sēdos uz moča, bija bail, bet mani pārsteidza cik ātri es pieradu

Pirms iesāku mācīties pie Leldes, dzīvē nebiju mocim pieskarusies, bet uzaugu dzirdot stāstus par vecāku piedzīvojumiem ar viņu Jawu. Pašu Jawiņu satikt nepaguvu, bet doma par močiem iesēdās prāta dziļumos jau tad. Ikdienā bija tik maza saskarsme ar močiem, ka A kategorija un braukšana ar moci, kā tāda, ilgu laiku likās kas nereāls, gandrīz vai izredzētiem domāts, kaut kas, ko varēšu tik no malas novērot. Gadu gaitā man arvien vairāk pieauga interese par visu mehānisko un motorizēto, un galvā biežāk sāka parādīties doma “varbūt tomēr nemaz tik nesasniedzami nav”, bet no šaubām par sevi bija grūti tikt vaļā.

2023. gada rudenī biju beidzot saņēmusies un nokārtoju B kategoriju, tas deva man pārliecību, kuras pirms tam pietrūka. Turklāt tobrīd bija sanācis, ka darbā starp kolēģiem bija salasījies diezgan liels motociklistu bariņš. Izlēmu, ka ja jau B noliku, tad moci arī spēšu, un pavasarī pierakstījos uz teoriju. Leldes teorijas nodarbības un pieredzes stāsti to apņēmību nostiprināja.

Kad pirmo reizi sēdos uz moča, bija bail, bet mani pārsteidza cik ātri es pieradu. Kad karstajā vasaras dienā pēc Leldes norādēm pirmo reizi biju izbraukusi uz šosejas ar 110km/h ierobežojumu, es sapratu, ka viss, man VAJAG to A kategoriju. Bija brīži, kad likās, ka laukumā galīgi labāk nepaliek, un nevarēju saprast kāpēc, biju jau sākusi jokot, ka būs nu jāpērk 125īga laumiņa, bet stūrgalvība pārvarēja izmisumu, biju sev apsolījusi, ka kategorija jādabū kaut vai tīri principa pēc.

Manā ceļā uz A bija viens diezgan liels šķērslis. Burtisks. Tas šķērslis bija laukuma žogs uzreiz pēc figūras ar šķērsli bez bremzēšanas. Pateicoties Leldes atbalstam un pacietībai ar laiku pamazām atlaba arī mani nervi.

Pa vasaru izbraukājos nodarbībās un augusta beigās izdevās nolikt CSDD, bet tur arī nācās nedaudz pacīnīties ar savām stulbām kļūdām. Ceturtajā mēģinājumā beidzot sanāca tikt cauri laukumam un pie reizes dabūt arī kategoriju. Bija gandrīz grūti noticēt, ka man tagad tiešām ir īsta A kategorija un drīkstu tagad braukāt viena pati.

Nepilnu nedēļu pēc tiesību nokārtošanas darbā kolēģi bija piedāvājuši pievienoties moto orientēšanās pasākumam. Bez pārdomām izlēmu, ka tiesības jāliek lietā, iznomāju Yamaha MT-07 un aidā. Sanāca labas iesvētības, todien paguvu pa šosejām, ieliņām un grants ceļiem nobraukt ap 700km un iemīlēties tajā Yamītī. Plānoju sezonas sākumā nopirkt sev pašai savu MT-07.

Lai arī mans ceļš uz A bija mazliet nelīdzens, tas absolūti bija tā vērts. Nevaru sagaidīt sezonas sākumu, kad jau varēšu braukāt pati ar savu mocīti gan vienatnē, gan kopā ar citām Motomeitenēm. @motomeitenes.lv