Kerija.V pievienojas A kategoriju pulciņam!

Šobrīd, kad man ir A kategorija kabatā, nevaru tam noticēt, jo nekad līdz šim nebiju domājusi, ka vispār kādreiz iemācīšos braukt ar moci! Mana moto pieredze sākās trakajā jaunībā, kad biju kā pasažieris uz šosejas moča: ātrums, neatbilstošs ekipējums un kritiens…  No tā brīža man likās, ka mans moto stāsts ir beidzies, jo bija nepanesamas bailes – vairs nebraucu kā pasažieris un nenāca ne prātā braukt pašai!

Pagājuši vairāk kā 15 gadi un šobrīd vīra aizraušanās ir mocis, viņš tam velta daudz laika, plāno foršas brīvdienas ar močiem, vizinās ar draugiem, un es domāju, bāc, forši – es arī tā gribu, kopā ar viņu! Sapratu, ka lai pārvarētu bailes, ir jādara tieši tas, no kā bail. Domāts darīts! Sakrita, ka ieraudzīju pa rajonu braukājam meitenes uz močiem, ar rozā vestītēm un mašīnu ar uzrakstu – Motomeitenes. Biju pie sevis iedomājusies, ka foršāk būtu mācīties pie meitenes, jo sāktu pavisam no nulles – par moci nezināju tieši neko! 😊

Pieteicos tikai pēc Jāņiem, bet tas bija pietiekami, lai sezonas beigās tiktu pie sava A. Sākums bija interesants, teorijas laikā atsvaidzināju piemirsušās zināšanas par satiksmes noteikumiem, uzzināju daudz ko par pašu motociklu, par ekipējumu, izgāju pirmās palīdzības mācības. Protams satraucos par to, ka vispār neko nesaprotu – no kuras puses uzkāpt mocim, kā to iedarbināt, kā pārslēgt ātrumus, bet ar Leldes iedrošinājumu jau pirmajā braukšanas reizē kaut kā tiku ar moci pat uz priekšu! 😊

Sākumā figūras laukumiņā izbraukt likās neiespējamā misija, tomēr ieklausoties, ko saka Lelde – mēģinot un regulāri trennējoties, beigās jau jutos droša. Lelde mudināja trennēt ātrumu, jo tas ir svarīgs arī eksāmenā. Izbraucieni pa pilsētu man deva tādu adrenalīnu, ka sapratu: jā – tas ir man! Izbraucieni bija visādi – bija gan nežēlīgs karstums, gan lietus, gan piedzīvota braukšana tumsā, bet man iepatikās, aizrāva un galvenais, ka sākotnējās bailes no braukšanas ar moci pazuda. Uz katru nodarbību gāja ar prieku.

Tagad plānoju iegādāties savu mocīti, lai šopavasar varu uzsākt savu pirmo moto sezonu. Jau tik daudz vietas galvā, kur gribu aizbraukt ar moci. Plānoju neapstāties pie Latvijas ceļiem, bet ceļot arī ārpus robežām.

Mana galvenā atziņa ir, ka kaut šķiet, ka es to nevaru, tas nav priekš manis, tomēr izkāpt ārpus savas komforta zonas un Tu iegūsi neticamas emocijas, jaunus sapņus ko piepildīt un piedzīvojumus, ko piedzīvot! Savu spontāno lēmumu nenožēloju ne sekundi – tikai priecājos, ka man ir iespēja piedzīvot ko neaizmirstamu!

Kerija😊