bet Lelde – pats mierīgums, pajautā vai viss o.k. un ar savu mierīgumu man palīdz sakārtot domas, lai turpinātu braukt.

Ieva. J-L 2023.

Jāsāk jau ar to, ka moči un tās sajūtas, ko var iegūt braucot ar moci, mani jau vilināja sen, tāpēc nekad nelaidu garām iespēju ar moci tikt izvizināta 😄, bet kaut kā pati vēl nebiju sadūšojusies sēsties pie ragiem. Bet es zināju, ka man vienu dienu būs mocis un noteikti “bike”, tāpēc, dažus gadus atpakaļ, gan sev, gan draugiem pateicu: “Līdz 40 gadu jubilejai man būs mocis un A kategorijas tiesības”. 🥳 

Tā nu sanāca, ka 2022.gada nogalē, atrodoties komandējumā tālu no Latvijas, ar kolēģiem aizsākām sarunas par močiem, katrs nu lielījās, kādi nu katram ir un kādi piedzīvojumi tik nav bijuši. Un manī jau atkal ierunājās tā balstiņa: “Ieva, nu tak! Sen bija laiks. Aiziet!” Sāku intensīvi domāt un izjautāt savus kolēģus par močiem, kādi labāki, ar ko sākt utt. Te nu gan jāsaka, ka izveidojās 3 grupas – viena, kura atbalstīja manu vēlmi pēc sporta moča tipa, citi savukārt apelēja, ka labāki ir enduro tipa, savukārt citi, ka ielas moči.

 Tā nu 2023.gada janvārī sāku pētī moto skolas, kuras ko un kā piedāvā. Uzgāju motomeitenes.lv. Izlasīju atsauksmes, papētīju bildes un – pieteicos un uzreiz arī samaksāju. Jāsaka gan, ka tajā brīdi vēl atrados ārpus Latvijas un uzsākt mācības varēju tikai martā. Bet drošs paliek drošs, viss bija izdarīts, lai sāktu. Vēl vairāk, kolēģi, lai pavisam iedrošinātu un iedotu papildus motivāciju, uzdāvināja ķiveri 🥳nu ko, atpakaļ ceļa vairs nav😃

Pirmā teorijas diena, pareizāk sakot, vakars – satraukuma pilna, bet Lelde tik smaidīga un pilna ar humoru. Pirmā nodarbība pagāja ātri un interesanti, tāpat kā pārējās teorijas nodarbības. Leldes dzīvais stāstījums un savas pieredzes stāsti palīdzēja vieglāk visu uztvert. Teorija veiksmīgi pieveikta, eksāmens arī nokārtots un kārta praktiskajām braukšanām 🥳

Uh… tas bija izaicinājums…tā kā nekad iepriekš nebiju pati vadījusi moci, tad sirds trīcēja no bailēm un 100 un 1 jautājuma galvā 😊 pirmajā nodarbības bija iekšējas satraukums un reizēm pat neticība, vai vispār tikšu līdz figūrām. Bet soli pa solītim, arī pāris reizes moci noliekot uz sāniem, tiku līdz figūrām. Pašai kaut kā likās, ka tās ātrās figūras tāds nieks vien būs, bet nekā…slaloms un STOP līnija mani mocīja, mocīja un mocīja.

Un te vienā diena, Lelde saka, šodien brauksim ielās. Ko?! Kā?! Mana pirmā iekšējā reakcija. Bet nu nekas, braucam. Atkal jau visas iekšas trīc un man jau nu likās, ka Lelde vēl vairāk ir sabijusies par mani 😆bet viss beidzās labi 🤩Nu tik sākas lielais darbs pie figūru slīpēšanas un slaloma, un STOP līnijas pievarēšanas, un satiksmes iepazīšanas. Soli pa solītim, visu menedžējot vēl ar neskaitāmiem komandējumiem, figūras jau sāk izdoties ar lielāku pārliecību un jau kārtējā braukšana pa ielām.

 Jūtos salīdzinoši droši, braucu kā vadošā un…. pagriezienā pie gājēju pārejas apgāžu moci… 🥺 jau savā galvā dzirdu visu, ko nepareizi izdarīju…puņķi un asaras pa gaisu…😭kolēģis palīdz piecelt moci un turpinām…bet Lelde – pats mierīgums, pajautā vai viss o.k. un ar savu mierīgumu man palīdz sakārtot domas, lai turpinātu braukt. Par laimi, atgriežamies drīz vien laukumā 🙂 laikam jau Lelde juta, ka iekšēji sev pārmetu un visu laiku pārcilāju, ko nepareizi izdarīju, bet nu, arī tādai pieredzei jābūt, viss o.k.

Nāk jau nākošās dienas un trupinām slīpēt prasmes braukšanā ar moci. Viss puslīdz sanāk, tik tā STOP līnija nepakam negrib padoties 😑 darbs turpinās un pirms Jāņiem Lelde saka, ka lai piesakos uz CSDD eksāmenu. Prieks neizmērojams! Piesakos un bēdiņa, ka tikai jūlija beigās pirmais brīvais laiks 😔 nu nekas, trupinām slīpēt mans prasmes un katru dienu pārbaudu, vai nav kāds laiks CSDD atbrīvojies ātrāk.

Un, ir, 7.jūlijs. Es priecīga, bet satraukta. 7.jūlija rītā vēl izbraucu ar moto skolas moci, tā teikt, lai iesildītos, bet, ak, šausmas, tajā rītā viss slikti un nekas nesanāk 😭, bet neko darīt, kā ir tā ir. Braucu uz CSDD. Gaidu savu rindu, miljons domu. Pienāk mana kārta, man izkrīt Yamaha. Par to nopriecājos, jo skolā man vislabāk veicās tieši ar Yamahu 🙂 iesildos un jūtu, kā sirds sitas, liekas, ka pa muti izlēks laukā 😂 visas figūras nokārtoju ar pirmo. Tagad kārta STOP līnijai, izbraucu, apstājos un inspektors tik nosaka: “Labi, iestumjam moci garāža”. Es esmu šokā😀 rokas trīc, tika pajautāju: “Drīkst, es mazliet nomierināšos?” Inspektors pasmaida: “Labi, bet ne pārāk ilgi”. Jūtu, kā rokas tupina trīcēt, bet saņemos un stumju moci garāža. Tik pie sevis vēl nodomāju, tie tik būtu joki, ja tagad apgāztos🤣. Bet viss o.k.

Braucam satiksmē. Pirmās 5 minūtes neko neatceros, kur un kā izbraucu 😛 bet inspektors tik turpina dot norādījums un beidzot maģiskā frāze: “Atgriežamies laukumā!” Atkal jau 100 un 1 doma. Iebraucam, nolieku mocīti un inspektors, nākdams nosaka: “Nokārtots, bet dažas lietas ieteikšu turpmākajam.” Aiz vārda “nokārtots” gandrīz neko nedzirdu…līdz beigās inspektors pajautā, vai es gribu zināt, cik liels bija ātrums STOP līnijā. Es, saku – protams un šis – 56 km/h. Es esmu šokā un neticu, jo līdz šim maksimāli bija 51 km/h, kad izdevās šo figūru izpildīt!

Es esmu pārlaimīga un steigšus uz CSDD nokārtot dokumentus un tad jau pie Leldes ar prieka vēsti 😄 Lelde priecājas kopā ar mani🥳

2023.gada sezonā diez ko daudz nesanāca izbaudīt moto braukšanu, bet viens izbrauciens gan palicis prātā 😃 ak, jā, aizmirsu pieminēt, ka jau maijā nopirku savu pirmo mocīti – Kawasaki Ninja ZX😄

Par izbraucienu – viena no moto meitenēm iedrošināja piedalīties kopīgā izbraucienā. Maršrutā it kā plānoti gan asfalta, gan grants ceļi. Nu labi, es braukšu. Bet, protams, nebija tikai asfalts un grants ceļi, parādījās arī meža ceļš😁 Uh! Nomāju, lai iet, pamēģināsim – it kā jau neizskatās nekas traks…prātīgi, lēnu garu, gan jau izbraukšu😆 Kā tad! 😆Peļķe priekšā, mocis saslīd un es ar visu moci peļķē iekšā😂 kritiens mīksts, bet slapjš…sapratu, ka nebūs, un griežu apkārt. Lēnām tieku atpakaļ uz ceļa. Viss o.k. Bet atziņas no tā visa ir vairākas – pirmā – ar sporta moci pa meža ceļiem var braukt, tikai vajag pareizās riepas😆 otrā – vajag daudz labākas iemaņas moča savaldīšanā un trešā, bet pati svarīgākā – man vajag vēl vienu mocīti, ar kuru varu braukt pa meža takām😃

Jau ar nepacietību gaidu 2024.gada sezonu 🥳