No krampjveidīga ķēriena bremžu rokturī ar Leldes neatlaidību sanāca pietuvināties “dzen” un maigākai apstāšanai stop līnija 😊 Aizraujošāka laukuma nodarbība bija pēdējais vasaras vakars ar tādu lietusgāzi, ka visur pie figūrām izveidojas īstie ezeri. Trenēties stop līniju bija vienkārši episki!!!

Alīna. S. 2023.

Manai dzīvei bija pietiekami minimāls sakars ar moto, izņemot jaunības apbrīnu un sajūsmu, cik stilīgi, neatkarīgi, brīvi un nedaudz traki izskatās motobraucēji gan filmās gan realitātē 😊 Gadiem ejot, sajūsma par citiem pārtapa par abstrakto sapni pašai iemācīties braukt ar moci… kādreiz…

Kādu dienu sanāca izbraukt ar motorolleri, toreiz gan kā pasažierim, bet kaut-kas noklikšķināja, acis iedegās un drīz vien ģimenē parādījās 125cc Vespa😊 Pēc pāris gadiem bija pilnīgi skaidrs, ka gribas vairāk! Vispirms vīrs startēja ar A apmācībām vienā no moto skolām, tad pa pēdām arī es biju gatava izmēģināt😊 Uzsāku vasaras vidū, tāpēc zināju, ka šogad vēl nē, bet nebija šaubu, ka nākam sezonu jāturpina!

Moto skola gan bija jāizvēlas no jauna, vīrs pieminēja motomeitenes.lv, teica, lai papētu. Jo vairāk lasīju, skatījos – atsauksmes, Leldes piedzīvojumus, jo skaidrāk man kļuva – šī būs īsta!

Tā 2023.g. pavasarī atnācu pie Leldes uz teoriju. Biju gatavojusies formāli “nosēdēt” 3 vakarus, klausoties ceļu satiksmes noteikumu konspektu. Bet…tik aizraujošu, interesantu un iedvesmojošu teorijas kursu par jebko līdz šim neesmu piedzīvojusi 😊

Praktiskās nodarbības uzsāku jūnijā un lēnām, pa reizei nedēļā, sāku apgūt visu no paša sākuma- mazais mocītis, figūras. Pirmā doma bija – moci gan varēja uzreiz dot lielāku, mazo es taču jau esmu mācījusies. Bet nekas no tā nebija lieks – uzsākot ar mazo bija vieglāk atcerēties un iegūt pārliecību, iemācīties kontroli.

Instruktori bija Lelde un Aldis, kā kuru reizi, abi profesionāļi, katrs ar savu pieeju. Mācīties bija interesanti – redzēju, kā mazo čūsku var izbraukt, vadot moci stāvus uz viena kāpšļa;  sapratu, ka pa mācību laukumu var droši braukāt ar moci, kam tikai viens spogulis; iemācījos izbraukt astotnieku, darbojoties ar gāzi uz zemajiem apgriezieniem. No krampjveidīga ķēriena bremžu rokturī ar Leldes neatlaidību sanāca pietuvināties “dzen” un līdz maigākai apstāšanai stop līnijā 😊 Aizraujošāka laukuma nodarbība bija pēdējais vasaras vakars ar tādu lietusgāzi, ka visur pie figūrām izveidojas īstie ezeri. Trenēties stop līniju bija vienkārši episki!!! Lieki teikt, ka pēc stundas šādas braukšanas drēbes bija slapjas līdz pat pēdējai vīlītei, taču neviena meitene nepadevās – labākais peldēšanas sezonas noslēgums ever!!

Lielāks stress sākumā man bija pilsēta. Šķita būs neiespējami darīt visu reizē – vadīt moci, pārslēgt ātrumus, skatīties zīmes un citus satiksmes dalībniekus un kur nu vēl klausīties instruktoru 😀 Taču Leldes komentāri gan par maršrutu, gan par kļūdām bija vienmēr pēc būtības un tādā brīdī, apjomā un intonācijā, lai es tos tiešam varētu sadzirdēt. Ar laiku lielāku daļu pilsētas braucienu jau izbaudīju 😊

Kaut-kas padevās ātrāk un labāk, citur spītīgi negāja. Nebiju oriģināla un līdz pēdējam cīnījos ar slalomu un stoplīniju. Pieteikties CSDD eksāmenam sanāca tikai uz 10.oktobri, laiks ārā kļuva arvien sliktāks un galīgi neticēju, ka paspēšu vēl šajā sezonā, jo lielā čūska un stop līnija joprojām negāja uz 100%. Tomēr vēl nepadevos, ņēmu vairāk nodarbības, brīvdienās trenējos papildus savas “sāpju” figūras.

Tā diena bija klāt, skaista un saulaina. Instruktori teica – vajadzētu ar pirmo reizi, jo baigi laiks sezonā vairs nav palicis. CSDD kā izmēģinājuma izvēlējos  – protams – slalomu un stop līniju. Kad inspektors paziņoja “mēģinājums ieskaitīts” katrā no tām, gandrīz vai aizmirsu elpot. Arī parējās figūras sanāca ar pirmo reizi. Sajutos tik laimīga, gandrīz līdz asarām. Tajā dienā A tomēr nedabūju, jo pilsētā kļūdījos krustojumā (laukuma uzvaras eiforija deva savu :))). Taču puse darba bija izdarīts un veiksme bija manā pusē. Uzreiz izdevās pieteikties pilsētas pārkārtošanai un jau pēc 2 dienām A bija kabatā. Man sanāca! 😊

Dažas reizes izdevās nu jau kā lielai, izbraukt ar moci pa rajona ielām, bet tad gan laiks ārā man teica – tiekamies nākamgad  😊 Ar nepacietību gaidu 2024 sezonu, lai likt lietā apgūto un apgūt jauno – nekad nav par vēlu!