Pieredze

Auto, moto, garāžas .. tas laikam gēnos. Jau no bērnības fanoju par gonkām, par tēti, kurš ar blaķeni un krokodiliem braucis. Un es pati vienmēr līdz ar kvadracikliem un maziem mocīšiem pa kalniem Amerikā un zemes ceļiem tepat laukos. Bet tas nenozīmē, ka es esmu tehniski domājoša un labi braucu. […]

Mans moto stāsts sākās pirms nepilniem desmit gadiem kā pasažierei. Baudīju un ķēru vēju. Šortos un krekliņā. Pa pilsētu, lieliem ceļiem un meža takām. Dzīve skaista! Labi, ka vismaz ķivere bija galvā 😀 Un man patika. Toreiz gan es nespēju iedomāties, ka kādreiz pati sēdīšos pie moto stūres, jo man […]

Uz mocīšiem jau no bērnības skatījos ar kaisli pilnām acīm, un ilgus gadus biju tikai kā pasažiere “baikeru” kompānijā, līdz brīdim kad nonācu avārijā. Tad visi teica ka es nekad negribēšu ne sēsties uz mocīša, ne ar to pati braukt.. kādu laiku tā bija. Līdz brīdim kad saņēmos pārmaiņām. Vienā […]

Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par mašīnu meiču, jo pie stūres jūtos labāk nekā zivs ūdenī un ar mašīnām ir salīdzinoši liela pieredze. Ar moču pasauli nekad nav bijusi nekāda saistība. Ne mani draugi aizrāvās ar tādām lietām, ne man pašai tas diži interesēja. (Jāatzīst gan, ka es vienmēr esmu noskatījusies […]

Vēlme iemācīties braukt ar mocīti mani laikam pavadījusi visu apzināto dzīvi. Kādā dzīves posmā, ierunādamies skaļāk, citā atkal pieklustot kaut kur dziļi zemapziņā. Ne jau bez iemesla, mans tētis jaunībā brauca ar moci, un arī mamma, vēl būdama ar mani gaidībās, traucās ar mocīti pa lauku ceļiem uz ezeru peldēties. […]

Par apmācību procesu un A kategorijas iegūšanu Par motocikliem esmu biju sajūsmā jau ilgus gadus, vienmēr vilinājis ātrums, brīvība un adrenalīns, ko gūsti braucot. Jau no pusaudžu gadiem ar skaudību noraudzījos uz tiem, kas braukā ar motocikliem pa pilsētām, bezceļiem un trasēm, vienmēr tajā kas vilinājis. Tad nu dažādu apstākļu […]

Ideja par A kategorijas iegūšanu man pirmo reizi radās pirms 10 gadiem, brīdī, kad tikko biju nolikusi B kategoriju. Ātrums un tehnika mani jau aizrauj kopš bērnības, kad vienmēr skatījos, kā tētis pagalmā remontē mašīnas, tāpēc droši vien nebija nekāds pārsteigums, ka gribēju A kategoriju. Protams, zinot sevi, man nederēja […]

Ar mocīšiem kopā esmu jau no bērnības. Piermie piedzīvojumi tēta javiņas blakusvāģī, tad jau drīkstēju pārvākties uz aizmuguri. Braucām vienmēr un daudz, bieži gājām izbraukt kaut vai tikai uz pus stundiņu. Tā jau no pusaudžu gadiem nolēmu, ka arī man būs tiesības, lai varam ceļus deldēt kopā. Bet tā kā […]

Kādus gadus piecus vai vairāk man bija sapnis iemācīties braukt ar moci, tikai toreiz mani vairāk saistīja bezceļi. Meklēju variantus, bet gluži neredzēju kur un kā to visu uzsākt, tāpēc šo sapni nedaudz atstūmu malā. Pagājušajā vasarā mani izvizināja ar superbaiku. Braucām uz Jūrmalu. Šajā braucienā ar savu moci mums […]