Pieredze

Lai nu kā, bet mana mīlestība ar motocikliem nebija no pirmā acu skatiena  Ilgus gadus es atsevišķos gadījumos varēju piekrist pasēdēt aizmugurē, bet arī braucot ne pārāk tālu. Visos parējos gadījumos meklēju atrunas: man šodien ir svārki, man ir papēži, man frizūra utt. Lai tik nevajadzētu kāpt tiem monstriem […]

Sveiki, mani sauc Kristīne un esmu beidzot nobriedusi tam, lai iegūtu motociklista tiesības un kas pats svarīgākais iemācīties braukt ar mocīti. Pirmais ko darīju, netā sāku meklēt informāciju par skolām, instruktoriem, lasīju citu meiteņu stāstus kā nu kurai ir gājis un tad ieraudzīju Leldes (manas instruktores) mājas lapu motomeitenes.lv, desmit […]

Čau! Tad nu te būs: Vairākus gadus braucu ar moci kā pasažieris. Ar draugiem braucu tuvākus un tālākus gabalus, tomēr dažādu mistisku apstākļu dēļ, man neviens nebija parādījis, kā braukt ar moci un vispār pat to, kā iedarbināt. Pēc kārtējā garāka brauciena sapratu, ka aizmugurē sēdēt ir pārāk garlaicīgi, jāmācās […]

Auto, moto, garāžas .. tas laikam gēnos. Jau no bērnības fanoju par gonkām, par tēti, kurš ar blaķeni un krokodiliem braucis. Un es pati vienmēr līdz ar kvadracikliem un maziem mocīšiem pa kalniem Amerikā un zemes ceļiem tepat laukos. Bet tas nenozīmē, ka es esmu tehniski domājoša un labi braucu. […]

Mans moto stāsts sākās pirms nepilniem desmit gadiem kā pasažierei. Baudīju un ķēru vēju. Šortos un krekliņā. Pa pilsētu, lieliem ceļiem un meža takām. Dzīve skaista! Labi, ka vismaz ķivere bija galvā 😀 Un man patika. Toreiz gan es nespēju iedomāties, ka kādreiz pati sēdīšos pie moto stūres, jo man […]

Uz mocīšiem jau no bērnības skatījos ar kaisli pilnām acīm, un ilgus gadus biju tikai kā pasažiere “baikeru” kompānijā, līdz brīdim kad nonācu avārijā. Tad visi teica ka es nekad negribēšu ne sēsties uz mocīša, ne ar to pati braukt.. kādu laiku tā bija. Līdz brīdim kad saņēmos pārmaiņām. Vienā […]

Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par mašīnu meiču, jo pie stūres jūtos labāk nekā zivs ūdenī un ar mašīnām ir salīdzinoši liela pieredze. Ar moču pasauli nekad nav bijusi nekāda saistība. Ne mani draugi aizrāvās ar tādām lietām, ne man pašai tas diži interesēja. (Jāatzīst gan, ka es vienmēr esmu noskatījusies […]

Vēlme iemācīties braukt ar mocīti mani laikam pavadījusi visu apzināto dzīvi. Kādā dzīves posmā, ierunādamies skaļāk, citā atkal pieklustot kaut kur dziļi zemapziņā. Ne jau bez iemesla, mans tētis jaunībā brauca ar moci, un arī mamma, vēl būdama ar mani gaidībās, traucās ar mocīti pa lauku ceļiem uz ezeru peldēties. […]

Par apmācību procesu un A kategorijas iegūšanu Par motocikliem esmu biju sajūsmā jau ilgus gadus, vienmēr vilinājis ātrums, brīvība un adrenalīns, ko gūsti braucot. Jau no pusaudžu gadiem ar skaudību noraudzījos uz tiem, kas braukā ar motocikliem pa pilsētām, bezceļiem un trasēm, vienmēr tajā kas vilinājis. Tad nu dažādu apstākļu […]